Informācija ir ziņas, kuras cilvēkiem tiek nodotas mutiski, rakstiski vai kādā citā veidā (ar nosacītiem signāliem, tehniskiem līdzekļiem u.t.t.); jēdziens, kas sevī ietver apmaiņu ar ziņām starp cilvēkiem, starp cilvēku un automātu, starp automātu un automātu.
Informācijas nozīme ir liela kā iekšējai uzņēmuma pārvaldei, tā arī ārējiem kontaktiem, lai uzlabotu pieņemamo lēmumu kvalitāti.
Informācija ir ziņas, kuras var uzglabāt, pārveidot, nodot un izmantot. Ziņas ir zinības, sludinājumi, vēstis, paziņojumi, savukārt, tās atkal ir zināšanas.
Informācija var būt pilnīga un daļēja, tāpēc arī lēmumi var būt pieņemti ar noteiktību, ar risku, ar nenoteiktību, viennozīmīgi un neviennozīmīgi, ar pārliecības un pārliecības trūkuma elementiem.
Pie nepilnīgas informācijas tās līmenis ir nepietiekams, lai pieņemu lēmumu un to nākas pieņemt ar zināmu risku vai nenoteiktību. Pirmajā gadījumā ir priekšstats par notikuma iespējamību, otrajā – notikuma iestāšanās varbūtība nav zināma.
Informācijai savlaicīgi ir jānonāk pēc pieprasījuma pie patērētāja. Galvenais uzdevums ir apmierināt informācijas pieprasījumu, jo vairākumā gadījumu informācijas ir par maz, lai pieņemtu lēmumu [5, 13.-14.lpp.].
Atsevišķos gadījumos iegūtās informācijas ir pārlieku daudz, un tad informācijas procesa uzdevums ir atlasīt lēmuma pieņemšanai vajadzīgo informāciju [5, 15.lpp.]. Grafiski tas parādīts sekojošā formulā (1.1):…