Secinājumi
1. Nepastāv viens, konkrēts informācijas jēdziena skaidrojums. Turklāt jebkura informācijas definīcija ir tikai hipotēze – pieņēmums.
2. Informācija pati par sevi nevar pastāvēt, tai ir vajadzīgs informācijas nesējs.
3. Informācija juridiskā nozīmē ir dati, fakti, ziņas un to kopums, kas tiek izplatīts, attēlots, pārraidīts jebkurā tehniski iespējamā veidā, un kuras kopumam informācijas procesā pievienota vērtība, un kura rada, groza vai izbeidz tiesiskās attiecības, un tās lietošanu aizsargā likums.
4. Informāciju kā juridiska kategorija un tās pazīmes plaši ir aprakstītas autoru kolektīva veidotajā izdevumā Informācijas un komunikācijas tiesības. I sējums. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2002, kas ir sadalīts divās grāmatās. 1. grāmatā ir apskatīti Informācijas un Komunikāciju tiesību pamati, savukārt 2. grāmata sniedz plašu ieskatu par informācijas tiesībām.
5. Informācijas apriti vienlaikus gan nodrošina, gan arī ierobežo daudzi un dažādi likumi, kā piemēram, Informācijas atklātības likums, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (I sadaļa 10. pants), Vispārējā cilvēktiesību deklarācija (19. pants) u.c.
6. Plašu un nozīmīgu pētījumu par informācijas pieejamību Latvijā ir veikušas arī pētnieces Ilze Bērziņa un Gita Ozoliņa, izvērtējot tiesību aktus, sevišķu uzmanību vēršot uz Informācijas atklātības likumu un izsakot savus priekšlikumus tā iedzīvināšanai Latvijā.
…