Referātā ir aplūkots ļoti interesants laika posms Latvijas teritorijā dzīvojošo tautu vēsturē, kad mūsu pašreizējās Latgales teritorijā valdīja lietuviešu un poļu apvienotā karaļvalsts.
Pirmā nodaļa ir par Livonijas mantojuma sadalīšanu un šī procesa iztirzājumu, kura rezultātā ir saprotams, kāpēc tieši poļiem izdevās saņemt savās rokās Latgali, nevis kādu citu novadu. Ir izskaidrots, kā tieši Latgale nokļuva Polijas – Lietuvas rokās. Šai nodaļai materiālu bija pietiekamā daudzumā, jo Livonijas mantojuma sadalīšana ir katra novada neatņemama vēstures sastāvdaļa un nav tikai Latgales vienīgās vēstures drumslas.
Otrajā nodaļā ir aprakstīts Inflantijas periods, sākot ar tā uzbūvi un beidzot ar šī reģiona iekarošanu un pārdēvēšanu. Aprakstīts ir arī zemnieku, muižnieku un arī cittautiešu stāvoklis Inflantijā. Daļēji paskaidrots, kā radušās latgaļu īpatnības, kuras ir manāmas arī mūsdienās.
Trešā nodaļa ir veidota kā apraksts par sekām, kas radušās Latgalē pēc poļu laikiem. Aplūkotas tika tikai vislielākās latgaļu īpatnības, kuras bija izveidojušās poļu laikos.
Ceturtajā nodaļā esmu izveidojis nozīmīgāko personu sarakstu, kuri bija saistīti ar Inflantiju un kuri ietekmēja šī reģiona nākotni.
Hronoloģijai tika atvēlēta piektā nodaļa, kurā ir izklāstīti vissvarīgākie gadi, kuros notika nozīmīgas pārmaiņas Inflantijas reģionā.
Nodaļa „Interesanti” ir veltīta, lai aprakstītu visus interesantos faktus par Latgali un tos, kuriem ir cieša saistība ar Inflantijas periodu. Šīs nodaļas beigās ir salīdzinājumu tabula, kurā ir salīdzināta Inflantija un Latgale – apskatīts kopīgais un atšķirīgais starp šiem abiem laika posmiem un paaudzēm.
1559. gadā tiek parakstīts pirmais starpvalstu līgums starp Livonijas un Polijas – Lietuvas valstīm, kas liek noprast, ka Livonija ir uz sabrukšanas robežas. Šis līgums bija aizsardzības līgums „Pacta Protectionis”, kas nodrošināja ieņemto Livonijas reģionu atbrīvošanu no Krievijas jūga. Pēc šī līguma parakstīšanas lietuviešu armija ātri attīrīja iekarotās zemes no krieviem. Pēc šīm atbrīvošanas cīņām tika turpinātas sarunas ar Lietuvas valsti. Šo sarunu rezultātā 1561. gadā tika parakstīts padošanās līgums „Pacta Subiectionis”, kas nozīmēja, ka visa leišu atgūtā Livonijas daļa nonāk Polijas – Lietuvas valsts īpašumā.
Izskatījās, ka Polijai – Lietuvi un Zviedrijai ir izdevies sadalīt Livoniju bez Livonijas kara sācēja – Krievijas cara Ivana IV (Ivanam bija palama Briesmīgais, jo Ivans IV izcēlās ar sevišķu nežēlību un asinskāri). Tomēr Krievija nebija zaudējusi cerību vēl valdīt bijušajā Livonijas teritorijā. 1563. gadā notika krievu uzbrukums svarīgajam leišu cietoksnim Polockai. 1564. gadā Radzivils (Radzivili) devās kopā ar leišu armiju atbrīvot Polocku ar krietni mazāku armiju, kāda bija Polockas sargiem – krieviem.…
