Kopš Latvija ir atguvusi savu suverenitāti, tās ekonomika ir pārcietusi lielas pārmaiņas. Latvija gāja un vēl joprojām iet savu ceļu uz Eiropu, Eiropas Savienību, kā rezultātā kārto savu valsti - likumdošanu, veic ekonomikas reformas, pārejot no centralizētas komandu ekonomikas uz normālu tirgus ekonomiku. Veidojas cita vērtību skala preču tirgū. Pēc Latvijas brīvības atgūšanas precēm un pakalpojumiem cenas cēlās un valsts iedzīvotāji nonāca grūtā stāvoklī, pieauga nabadzības līmenis. Inflācija Latvijā bija augsta, bet ar katru gadu inflācijas līmenis stabilizējās. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas valsts ir nonākusi līdzīgā situācijā, kad inflācijas līmenis valstī ir paaugstināts.
Inflācija ir viens no galvenajiem tautsaimniecību ietekmējošajiem un regulējošiem faktoriem. Par inflāciju sauc vispārēju cenu celšanos. Atkarībā no inflācijas cēloņiem izšķir pieprasījuma inflāciju un izmaksu inflāciju. Inflācija nav tikai naudas apgrozības emisijas problēma, tās cēloņi meklējami gan ražošanas, gan apgrozības sfērā. Pastāvot zelta standartam naudas vērtības stabilitāte kopumā bija nodrošināta, kaut arī cenu pieaugums un naudas vērtības samazināšanās bija vērojama arī tad.
Inflācijas ietekme uz dažādu sociālo grupu ekonomisko stāvokli ir dažāda. Visvairāk to izjūt grupas ar fiksētu ienākumu, noguldītāji, kreditori un uzņēmēji. Strauji pieaugot inflācijai sašaurinās ražošana, jo pieaug ražošanas faktoru izmaksas, bet nepalielinās peļņa un nenoteiktā situācija tirgū nerada stimulus investīcijām.
Inflāciju iespējams arī ierobežot un regulēt. Galvenie pretinflācijas pasākumi ietver sevī gan ienākumu regulēšanas politiku, gan kredīta-naudas politiku, un to veic valstu valdības, to centrālās emisijas bankas, gan arī starptautiskas finansu organizācijas (Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka un citas institūcijas).
Šajā darbā tiks apskatīta inflācija, tās veidi un raksturojums, tāpat arī novērtēta inflācija Latvijā.…
