Inflācijas līmenis Latvijā

Ko mēs saprotam ar vārdu Inflācija?

Vispirms noskaidrosim inflācijas jēdzienu.
Inflācija ir naudas vērtības samazināšanās attiecība pret zeltu un citu valstu valūtām, vienlaicīgi ceļoties cenām. Tas nozīmē, ka apgrozībā ir vairāk naudas, nekā vajag preču apgrozībai.
Inflāciju var definēt arī citādi. Tas ir vidējā cenu līmeņa pārmaiņu mērs tautsaimniecībā noteiktā laika periodā. Svarīgi ir arī minēt tas, ka inflācija rodas tikai tad, ja vidējais cenu līmenis tautsaimniecība ir pieaudzis.
Pastāv pieprasījuma un izmaksu inflācija.
Pieprasījuma inflācijas cēloni ir tas, ka patērētājam ir daudz naudas, kā arī naudas emisija Valsts budžeta deficīta segšanai, pārmērīga kredītu izsniegšana investīcijām un valūtas kursa devalvācija. Pieprasījuma inflācija galvenokārt rodas tad, ja valdība realizē stimulējošo fiskālo politiku, lai sekmētu nodarbinātības palielināšanu un ekonomikas izaugsmi.
Izmaksu inflācijas cēlonis ir tas, ka ievērojami palielinās ražošanas izmaksas, preces kļūst dārgākās un par to pašu naudu var iegādāties mazāku preču daudzumu.
Ja izmērīt cenu pārmaiņas, kas skar dažādus ekonomikas dalībniekus, mēs iegūsim regulārus datus par patēriņa cenu, kā arī par ražotāju un būvniecības cenu pārmaiņām. Arī tiks novērtēti tā saucamie deflatori, kas atspoguļo cenu pieaugumu dažādās tautsaimniecības nozarēs, kā arī ienākumu izlietojuma komponentēs.
„Ar inflāciju jāsaprot tikai patēriņa cenu līmeņa vispārējs kāpums”, paskaidro V.Bikse.
G.Lībermanis savā grāmatā „Nauda, inflācija, valūtas kurss” rakstā, ka oficiālā statistika inflācijas radītājus aprēķina katru mēnesi pēc patēriņu cena indeksa. Lai šo indeksu aprēķinātu jāvadās no noteiktas un turklāt stabilas patēriņa struktūras.

…