Inflācija

Inflācijas cēloņi.

Inflācijas būtība ir viena no makroekonomiskās nestabilitātes izpausmēm. Inflācija ir vispārēja cenu paaugstināšanās samērā ilgstošā laika posmā vai naudas vērtības ilgstoša krišanās. Inflācija tulkojumā nozīmē „uzbriešana”. [ 1,88]
Parasti „uzbriest ” naudas masa (M) un nacionālās naudas vienības pirktspēja krītas – par to var iegādāties arvien mazāku preču un pakalpojumu daudzumu (Q). Šīs sakarības ir izpētījis ekonomists Irvings Fišers. Ekonomiskajā literatūrā plaši pazīstama I.Fišera formula:

M x V = Q x P, (1.1.) [1.88]

Kur M – naudas masa apgrozībā,
V – vienveidīgo naudas zīmju vidējais aprišu skaits gadā,
Q – piedāvāto preču kopējais daudzums,
P – piedāvāto preču cena.

Tā ir viena no makroekonomiskā līdzsvara formulām. Pēc tās var redzēt, ja „uzbriest” naudas masa (M), tad izzūd līdzsvars naudas tirgū starp naudas pieprasījumu un naudas piedāvājumu un tiek grauts arī līdzsvars vienotā preču tirgū starp kopējo pieprasījumu un kopējo piedāvājumu. Ekonomika tiecas un jaunu līdzsvaru. Tas tiek panākts ilglaicīgā periodā, galvenokārt pieaugot vidējai cenai (cenu līmenim) sabiedrības mērogā. Inflācijas īpatnība ir tāda, ka tā skar visus sabiedrības slāņus, jo veic ienākumu pārdalīšanu. [1, 90]
Inflācija ir sarežģīta un daudzpusīga parādība, parasti inflācijas attīstību izraisa vairāki savstarpēji saistīti cēloņi jeb faktori.

…