Inflācijas būtība. Inflācija ir viena no makroekonomiskās nestabilitātes izpausmēm.
Inflācija ir vispārēja cenu paaugstināšanās samērā ilgstošā laika posmā vai naudas vērtības ilgstoša krišanās.
Inflācija ir gan ražošanas jeb piedāvājuma sfēras, gan naudas apgrozības parādība. Inflācija tulkojumā nozīmē „uzbriešana”. [1, 70.lpp.]
Inflācija rodas tikai tad, ja vidējais cenu līmenis tautsaimniecībā ir pieaudzis. Ar inflāciju ļoti bieži saprot arī naudas vienības pirktspējas krišanos ilgstoša laika periodā.
Inflāciju aprēķina, izmantojot patēriņa cenu indeksu PCI – kā attiecību starp patēriņa groza cenu pārskata periodā un analoģiska patēriņa groza cenu bāzes gadā.
Inflācijas temps ir procentos izteiktas cenu līmeņa izmaiņas.
Inflācijas veidi
1.Pieprasījuma inflācija – ja ekonomikā ir neizmantoti resursi, var palielināt ražošanas apjomu, saglabāt nemainīgu cenu līmeni. Taču, ja pieprasījums turpina pieaugt, bet ekonomikā jau iestājusies pilnīga nodarbinātība, ražotāji atbild uz pieprasījuma pieaugumu ar cenu celšanos. Šādas inflācijas cēloni sauc par pieprasījuma šoku.
2.Izmaksu inflācija – ja pieprasījums arvien pieaug, lai to apmierinātību, tiek palielināta esošo strādnieku darba slodze. Līdz ar to palielinās arī viņu darba alga. Tas savukārt sekmē ražošanas izmaksu un cenu pieaugumu.…