Jau no 90.gadu sākuma inflācija Latvijā radījusi gan ekonomiskās, gan arī sociālās problēmas. Inflācija apgrūtina Latvijas iedzīvotāju finansiālo stāvokli, veicina ienākumu nevienlīdzību un dažkārt arī cilvēku nokļūšanu nabadzībā, Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir pensionāri , kuru pensijas ir tikai daļēji indeksētas un kuriem augsta un pat mērena inflācija sagādā izdzīvošanas grūtības.
Salīdzinot ar citām Austrumeiropas valstīm, pašlaik Latvijā inflācijas līmenis ir visai zems, kas lielā mērā panākts ar Latvijas valdības un Latvijas Bankas realizētajiem inflācijas mazināšanas pasākumiem (stingro monetāro un fiskālo politiku). Inflācija Latvijā ir kritusies strauji. Vēl 1992.gadā tā sasniedza 951.3%, turpretī 1999.gadā tā bija 3,2%.
Cenu stabilitāte un inflācijas samazināšana līdz viencipara līmenim kļuvusi par Latvijas ekonomiskās un monetārās politikas galveno mērķi un sasniegumu. Pašlaik vēl turpinās cenu transformācijas process. Cenas pieaug tām precēm un pakalpojumiem, kuriem tās tika regulētas. Palikušas tikai nedaudzas regulētas cenas, piemēram, transporta, enerģijas un komunālajā sektorā.
Par būtisku inflācijas faktoru jāuzskata lēnais iedzīvotāju ienākuma pieaugums, kas saistīts ar ierobežojošo fiskālo politiku.
Kursa darba mērķis ir apskatīt inflācijas procesu, tās rašanās iemeslus, sekas un antiinflācijas politiku. Darba mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:
1)pamatojoties uz literatūru un lekciju kursu noskaidrot, kas ir inflācija, tās būtība, formas, veidus;
2)noskaidrot inflācijas rašanās cēloņus(pieprasījuma un izmaksu inflācija) un sekas;
3)apskatīt keinsistu, neokeinsistu un monetāristu antiinflācijas politikas uzskatus;
4)analizēt sakarības starp bezdarbu un inflāciju;
1.Inflācija, tās būtība un formas.
Ar inflāciju parasti saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos noteiktā laika periodā.Ikdienā var ievērot, ka preču un pakalpojumu cenas mainīgas. Viena veida precēm tās pieaug, bet citām – samazinās.…
