Jebkuras valsts ekonomiskās politikas mērķis ir celt iedzīvotāju dzīves līmeni. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem tā nodrošināšanai ir stabilitāte ekonomikā. Tātad kavēklis tam visam ir makroekonomiskā nestabilitāte. Viena no nestabilitātes spilgtākajām izpausmēm ir tieši inflācija.
Arī Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanās galvenais kavēklis ir inflācija. Inflācija ir vispārēja cenu celšanās, tiek izšķirtas pieprasījuma un izmaksu inflācijas. Latvijā šodien gan pastāv tikai izmaksu inflācija, kas ir saistīts ar to, ka pēdējo desmit gadu laikā strauji ir pieaugušas komunālo pakalpojumu cenas, bet iedzīvotāju algas un pensijas “aug” daudz par lēnu. Tieši tas izraisa tipisku izmaksu inflāciju , kā rezultātā tiek grauta iedzīvotāju pamatmasas pirktspēja.
Maksāt par pārtiku vai par komunālajiem pakalpojumiem? “Latvijā ir rajoni, kur maksu par apkuri, karsto ūdeni var nokārtot mazāk par pusi īrnieki.”1
Arī citur, it īpaši postkomunisma un trešās pasaules valstīs pastāv ekonomikas attīstības problēmas, kas ir saistītas ar inflāciju. Runājot tieši par pieprasījuma inflāciju, tās draudi daudz aktuālāki ir ekonomiski attīstītākajām valstīm, savukārt tādām valstīm kā Latvija līdz pieprasījuma inflācijai vēl tālu.
Inflācijas paradokss saistās ar to, ka centieni pārvarēt to rosina nestabilitāti, kas, savukārt, izraisa jeb ir par pamatu citas inflācijas sākumam. Respektīvi, pieprasījuma inflācija un tās apkarošana izraisa izmaksu inflāciju un otrādi.
Tā kā inflācija ir makroekonomiskās nestabilitātes viena no galvenajām izraisītājām, un tā kā to ir ļoti sarežģīti novērst, tad atliek secināt, ka inflācijas izraisošo faktoru , tās iespējamo novēršanas un apkarošanas, kā arī tās seku pētīšana mūsdienās ir ļoti aktuāla.…