Secinājumi
1. Inflācija ir viena no nopietnākajām makroekonomikas teorētiskajām un arī praktiskajām problēmām, ar kurām jāsaskaras dažādu valstu valdībām un kuras pastāvīgi jārisina.
2. Galvenais inflācijas iemesls ir disproporcijas tautsaimniecībā, kuras izjauc līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu, starp ienākumiem un izdevumiem, starp nozarēm un tam līdzīgi.
3. Inflācijas sekas mazāk izjūt un tās ir iespējams mīkstināt, ja inflācija ir prognozējama; prognozējamā inflācija tiek paredzēta, un atbilstoši tās tempam katru gadu tiek palielināti ienākumi, savukārt, ja inflācija ir neparedzama, var rasties cenu šoks.
4. Atkarībā no inflācijas cēloņiem, izšķir pieprasījuma un izmaksu inflāciju. Inflācija var būt paredzama, kā arī neparedzama.
5. Latvijā ir vērojama gan pieprasījuma, gan izmaksu inflācija, no 1998.-2003. gadam patēriņa cenu pieaugums Latvijā bija līdzīgs attīstītajām valstīm.
6. Pretinflācijas politikas uzdevums ir nevis pielāgoties inflācijai, bet realizēt pasākumus, kuri veicinātu tās samazināšanos.
7. 2003. gada otrajā pusē sākās straujš patēriņa cenu pieaugums, Latvijas inflācija 2004. gadā līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā palielinājās, jo sāka ieplūst vairāk naudas un ekonomikas izaugsmes temps palielinājās, savukārt cilvēku optimisms, strauja kreditēšana un maksātspēja veicināja iekšējo pieprasījumu.
8. Inflācijas lejupslīdi, kas aizsākās 2008. gada otrajā pusē, noteica gan pieprasījuma krituma ietekme, kas atspoguļojas straujā pamatinflācijas samazinājumā, gan pasaules energoresursu cenu krituma ietekme.
…