“Atverot ikdienā laikrakstu vai noklausoties ziņu raidījumu, jums diez vai paies secen informācija par ekonomiskām problēmām. Starp tām noteikti būs minēta inflācija, bezdarbs, valsts iekšējā vai ārējā parāda pieaugums. Tuvojoties jaunajam finanšu gadam, aktuālas kļūst diskusijas par jauno valsts budžetu, par tā pieņemšanu ar vai bez deficīta.
Nosauktās problēmas skar ne tikai katru ekonomisko subjektu, bet visu sabiedrību kopumā. Tās nav apskatāmas mikrolīmenī, jo iziet ārpus tā. Ekonomisko attiecību un procesu izpēti visas tautsaimniecības vai lielu ekonomisko sektoru līmenī sauc par makroekonomisko analīzi, un tā ir viens no svarīgākajiem makroekonomikas uzdevumiem.
Makroekonomika pēta virkni tautsaimniecībai svarīgu problēmu, taču iedziļinoties tajās un izpētot to rašanās iemeslus, nonākam pie secinājuma, ka (..) par primāro jāatzīst (..) resursu ierobežotība.
Tātad makroekonomika pēta galveno ekonomikas problēmu: ierobežoto resursu izmantošanu no nacionālās ekonomikas vai tās lielo sastāvdaļu pozīcijām.
Makroekonomikā aizvien biežāk lieto mikroekonomiskās analīzes elementus. Tā kā tautsaimniecībā darbojas atsevišķi subjekti, tad nereti indivīdu rīcība ļauj prognozēt, kā kopumā “uzvedīsies” visa tautsaimniecība. Taču mikroekonomikā izmantojamos paņēmienus nevar automātiski pārcelt uz makrolīmeni. Ne vienmēr tas, kas ir pareizi attiecībā uz kādu daļu, atbilst arī visai tautsaimniecībai kopumā. Dažādos saimniekošanas līmeņos ekonomiskās intereses bieži vien nesakrīt, tās var būt pat pretējas. Pretrunu neatrisināšana starp interesēm dažādos līmeņos veicina ekonomiskās sistēmas nestabilitāti. Tāpēc makroekonomiskām problēmām jāvelta sevišķa uzmanība.…
