Jau no 90.gadu sākuma inflācija un bezdarbs Latvijā radījuši gan ekonomiskās, gan arī sociālās problēmas.
Inflācija un bezdarbs apgrūtina Latvijas iedzīvotāju finansiālo stāvokli, veicina ienākumu nevienlīdzību un dažkārt arī cilvēku nokļūšanu nabadzībā. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir pensionāri ,īpaši Latgalē, kuru pensijas ir tikai daļēji indeksētas un kuriem augsta un pat mērena inflācija sagādā izdzīvošanas grūtības.
Latvijas tautsaimniecības straujo, pat drudžaino izaugsmi nesen skāra neizbēgams karsonis – inflācija, par kuras netīkamajām izpausmēm bijām veiksmīgi aizmirsuši pēc salīdzinoši veiksmīgā ekonomikas stabilizācijas posma gandrīz desmit gadu garumā, tāpēc divkārt sāpīga un aizvainojoša tā izjūtama šobrīd, kad mūsu valsts inflācijas jomā kļuvusi par līderi Eiropas Savienībā.
Viena no tautsaimniecības grūtību izpausmēm ir augsts bezdarba līmenis, kas ‘’bremzē’’ ekonomikas izaugsmi. Pirmkārt, ja iedzīvotāju darbspējas nav izmantotas, tad nav atdeves ieguldījumiem viņu fiziskajā un garīgajā attīstībā. Tā, kā katra cilvēka dzīvē darbspējas laiks ir ierobežots, tad bezdarbs uzskatāms par katras valsts makroekonomisku1 zaudējumu.
Otrkārt, bezdarbs pasliktina ģimeņu materiālo nodrošinājumu, it īpaši tad, ja tas ir ilgstošs. Bezdarbs ir faktors ar tālejošu ietekmi, jo samazina bezdarbnieku bērnu attīstības iespējas, t.i. skolnieks nevar izvēlēties savām interesēm atbilstošāko mācību iestādi un piedalīties dažādās nodarbībās un pasākumos, kas veidotu un attīstītu tieši viņiem piemītošās spējas.
Treškārt, bezdarbs degradē darbaspēku. Lai nodrošinātu savas kvalifikācijas atbilstību augošajām darba tirgus prasībām, nemitīgi jāpapildina zināšanas, prasmes un iemaņas. Tas notiek gan veicot ikdienas darbu, gan darba devēja piedāvātās mācībās darbavietā un ārpus tās, gan arī pēc paša iniciatīvas. Pirmie divi mācību veidi bezdarbniekam ir liegti. Maz iespēju arī trešajā: kad nav vairs algas, parasti nepietiek līdzekļu mācībām. Lai līdzsvarotu piedāvājuma un pieprasījuma struktūru, nodarbinātības valsts aģentūra bezdarbniekiem piedāvā profesionālo apmācību un pārklasificēšanos, taču līdz šim tas nav varējis radikāli ietekmēt nodarbinātības līmeni.
Ceturtkārt, bezdarbs rada lielu psiholoģisku spriedzi un depresiju, un tas veicina dažādus sabiedrībai nevēlamus procesus, piemēram, protestus, piketus (13 janvāris). (sk. 1.att.).
Mūsu darbā mēs centīsimies analizēt un apkopot inflācijas un bezdarba būtību, cēloņus un sekas, aptaujāt Latvijas iedzīvotājus par ekonomisko krīzi un intervēt jauniešus par bezdarbu. Izvēlējāmies šo tēmu, secinot, ka mūsdienās tā ir ļoti aktuāla tāpēc, ka bezdarbnieku skaits turpina augt un inflācija katru dienu svārstās, kā rezultātā rodas ekonomiskā un finanšu krīze.
Pētījuma priekšmets: Inflācija un bezdarbs Latvijā.
Darba mērķis: Noskaidrot un secināt inflācijas un bezdarba būtību, cēloņus un sekas.
Hipotēze: Inflācija pamazām samazinās un bezdarbs Latvijā turpina paaugstināties, kas mūsu valsti iekļauj vēl lielākā ekonomiskā krīzē2.
Darba uzdevumi:
1.Aplūkot inflācijas un bezdarba būtību, veidus un formas.
2.Analizēt inflācijas un bezdarba cēloņus un sekas Latvijā.
3.Aptaujāt Latvijas iedzīvotājus, vai ekonomiskā un finanšu krīze uz viņiem atstāj iespaidu?
4.Intervēt jauniešus par bezdarbu.
5.Apskatīt bezdarba līmeni un inflācijas pieaugumu/ samazināšanos pēdējos mēnešos/gados.
6.Apkopot informāciju.…
