SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Šajā kursa darbā tika apskatīta dotajā brīdī Latvijai ļoti raksturīga tēma – inflācija un patlaban deflācija. Apkopojot darbu ir uzskatīti sekojoši secinājumi.
1. Vispārēju cenu līmeņa kāpumu noteiktā laika periodā dēvē par inflāciju. Bet vidējāis cenu līmenis var ne tikai pieaugt, bet tas var arī samazināties. Ja tas notiek, tad šādu parādību ekonomikā sauc par deflāciju.
2. Inflācija ir komplicēta sociāli ekonomiska parādība. Parasti inflācijas procesu pamatā ir vairāki savstarpēji saistīti cēloņi. Inflācijas teorijā, pamatojoties uz inflācijas cēloņiem, izdala divus tās veidus - pieprasījuma inflāciju un izmaksu inflāciju.
3. Inflācija (gan pieprasījuma, gan izmaksu), graujot makroekonomiskās proporcijas un radot tautsaimniecības nelīdzsvaru, izraisa dažādas sekas tautsaimniecībai. No neparedzamās inflācijas vieni tirgus subjekti iegūst, bet citi zaudē. Inflācijas sekas jūt ne tikai atsevišķi iedzīvotāju slāņi vai indivīdi, bet arī ekonomika kopumā.
4. Mērena inflācija ir vēlama parādība ekonomikā, jo augstākas cenas stimulē piedāvājumu, sekmē ražošanas paplašināšanu un nodarbinātības palielināšanu. Tādējādi mērena inflācija ir ražošanas attīstības un ekonomiskās aktivitātes kāpināšanas sekmētāja.
5. Inflācijas sekas ir atkarīgas no tā, vai inflācija ir prognozējama vai neprognozējama. Inflācijas sekas izjūt mazāk, ja tā ir prognozējama. Visvairāk no inflācijas cieš naudas aizdevēji, nodokļu maksātāji un naudas glabātāji.
6. Inflāciju un bezdarbu vislabāk raksturo A. Filipa līkne - pastāv apgriezta inflācijas un bezdarba sakarība. Jo augstāka inflācija, jo zemāks bezdarbs. Latvijā tieši tā arī ir. bezdarba līmenis un inflācijas temps Latvijā periodā no 2005. līdz 2009. gadam liecina par to, ka Filipsa teorija „strādā”: vislielākā inflācija bija 2007. gadā 14,0% un tad ir viszemākais bezdarba līmenis 6,0%. Savukārt 2008. gadā inflācija samazinājās, līdz ar to palielinājās bezdarbnieku skaits. Bet 2009. gadā Latvijā parādījas deflācija -1,40% un bezdarbnieku skaits strauji palielinājas līdz 17,1 %
7. Diemžēl 2004.gadā, iestājoties Eiropas Savienībā, vairāku inflācijas cēloņu sakritības dēļ, Latvijā būtiski paaugstinājās inflācija. Liela daļa cēloņi, kas dzina inflāciju uz augšu, ir ārējie cēloņi, kurus Latvijas valsts ietekmēt var ļoti minimāli. Galvenokārt tās ir izejvielas, energoresursi, degviela un gāze.
8. Inflācijas tempu statistiķi aprēķina, izmantojot patēriņa cenu indeksu (PCI).Latvijā patēriņa cenu indekss visaugstāko pakāpi – 143,1 (salīdzinājumā ar 2005. gadu) sasniedza 2009. gada sākumā, taču martā jau ir vērojama tā samazināšanās. Šadu cenu kāpumu izraisīja tādi faktori kā akcīzes nodokļu un PVN pieaugums; importēto energoresursu pasaules cenu pieaugums; naudas masas pieaugums, ko lielā mērā veicināja plaša kredītu izsniegšana un citi faktori. Taču galvēnais faktors, kas izraisīja cenu samazināšanos, manuprāt, ir pieprasījuma samazināšanos sakarā ar algu samazināšanu un lielu bēzdarba līmeni. Cilvēki pašlaik baidas tērēt naudu, jo nākotne nav zināma.
9. Situācija ar inflāciju Latvijā pēdējos 5 gados bija šāda: 2005. un 2006. gadā tā bija apmēram 7 % līmenī, bet 2007. gadā sasniedza savu maksimumu - 14%. Straujšs IKP pieaugums – nosaka pieprasījuma palielināšanos visā tautsaimniecībā un tā rezultātā palielinājās preču un pakalpojumu cenas. No šīs augstas inflācijas zaudēja ne tikai kreditori un iedzīvotāji ar fiksētiem ienākumiem, bet gandrīz visi strādājošie, jo pie inflācijas 14% viņu neto ienākumi palielinājas tikai par 8,33%, tad reālie ienākumi samazināsies par 5,67% (14%-8,33%).
10. Savukārt 2008. gada otrajā pusē inflācija sāka samazināties ekonomiskās lejupslīdes dēļ un 2009. gadā inflācija pārvēršas deflācijā vēl joprojām ir vērojama samazināšanās.
11. Latvijā deflācija patlaban saistās ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos un bezdarba līmeņa pieaugumu, bet tajā pašā laikā arī ar energoresursu cenu pazemināšanos pasaules tirgū, un tieši šajā pēdējā aspektā deflācija ir tikai vēlama.
12. Cilvēki veido prognozes, izmantojot kā pagātnes pieredzi; tā arī pareģojumus par tagadnes un nākotnes valdības politiku. Tas var ietekmēt valdības ekonomiskās politikas pasākumu efektivitāti.
…
