Mūsdienās valstis, arī Latvija, ir lielā mērā atkarīgas no citām valstīm, jo ekonomiskie un politiskie procesi globalizācijas rezultātā savstarpēji saista valstis, no kā savukārt seko, ka valstī esošā inflācija ir atkarīga gan no valstī esošajiem dažādiem apstākļiem, gan arī pasaulē notikušajiem apstākļiem.
Inflācija ir viens no makroekonomikas rādītājiem, tādēļ inflācija ir aktuāla lielākā sabiedrības daļā. Pašlaik ir ļoti aktuāls jautājums par to kāda būs inflācija, kad ieviesīs eiro Latvijā, kā patstāvīgu naudas vienību, jo paraugoties Latvijas pagātnē, konkrētāk, kad pēc Latvijas neatkarības tika mainīts Krievijas rublis pret latu, tad Latvijā parādījās ļoti liela inflācija, kas arī radīja pirktspējas samazināšanos, tādā veidā samazinot arī iedzīvotāju dzīves līmeni. Vēlākajos gados, līdz pat 2003.gadam inflācija samazinājās, bet 2004.gadā inflācija atkal sāka strauji palielināties, tās iemesls, bija Latvijas iestāšanās Eiropas savienībā un daudzi citi apstākļi, kas tajā laikā norisinājās gan Latvijā, gan pasaulē kopumā
Bet otrais aktuālais jautājums saistībā ar inflāciju ir inflācijas samazināšana izmantojot valsts sastādīto plānu. Šim valsts sastādītajam plānam ir dažādas prognozes, jo citi uzskati, ka tas palīdzēs samazināt inflāciju, bet citi savukārt uzskata, ka tieši pretēji – palielināsies inflācija.
Šo darba tēmas izvēli noteica tās aktualitāte, jo ir interesanti uzzināt, kā mainās inflācija pa gadiem, ar kādiem līdzekļiem iepriekšējos gados inflāciju varēja samazināt, kas maina inflācijas līmenī un kādā veidā inflācija var ietekmēt tik svarīgo iedzīvotāju dzīves līmeni.
Šī darba mērķis būs noteikt inflācijas būtiskākās sekas Latvijas tautsaimniecībā no 1992.gada līdz 2007.gadam.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ir jāveic sekojoši uzdevumi, kas reizē ir arī darba struktūra:
Analizēt inflācijas teorētisko aspektu un to ietekmi uz Latviju
Analizēt Latvijas inflācijas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību;
Noteikt pasākumus inflācijas samazināšanai un tās sekas;
Šajā darbā tiks izmantoti vairāki autoru darbi, publikācijas masu saziņas līdzekļos, interneta resursi un LR Centrālās statistikas publicētie dati
Ar inflāciju ekonomikas teorijā saprot vispārējā cenu līmeņa celšanos vai arī naudas vērtības krišanos ilgstošā laika periodā.
Inflācija kļūst par diezgan tipisku parādību pēc Pirmā pasaules kara, kad visās valstīs pakāpeniski atceļ Zelta standartu. Kaut gan cenu pieaugums un naudas vērtības samazināšanās bija vērojama arī pastāvot Zelta standartam, bet tomēr tad naudas vērtības stabilizācija kopumā bija nodrošināta un minētās parādības izsauca citi iemesli. Turklāt, jāņem vērā, ka jebkurš cenu pieaugums nevar uzskatīt par inflāciju, kamēr nav izanalizēti tā cēloņi.1Piemēram, ja Latvijā vasara ir bijusi ļoti sausa, kā rezultātā rudens pusē daudziem produktiem ir paaugstinājušās cenas, tad to nevar saukt par inflāciju, jo šajā gadījumā cenu paaugstināšanos izraisīja klimatiskie apstākļi.
Inflācija rodas tikai tad, ja vidējais cenu līmenis tautsaimniecībā ir pieaudzis. Ar inflāciju ļoti bieži saprot arī naudas vienības pirktspējas krišanos ilgstošā laika periodā.2
Lai novērtētu inflācijas līmeni, nepieciešami noteikti rādītāji. Tomēr precīzi noteikt inflācijas līmeni ir samērā sarežģīti, jo ne katru cenu pieaugumu var uzskatīt par inflāciju. Tā, piemēram, preču kvalitātes uzlabošana var izsaukt cenu palielināšanos, bet šajā gadījumā pieaugs tā izmaksas, kas arī būs tiešais cēlonis cenu pieaugumam. Daļai produktu cenas svārstās atkarībā no sezonas, un šajā gadījumā arī cenu pieaugums nav uzskatāms par inflāciju.…
