Latvijas tautsaimniecībai strauji augot, aktuāls kļūst jautājums, cik līdzsvarota ir tās attīstība. Pareizāk sakot cik samērīgs ir piedāvājuma un pieprasījuma pieaugums dažādos tirgus segmentos (preču un pakalpojumu tirgū, darbaspēka tirgū u.c.) un kādas ir pieprasījuma nodrošināšanas iespējas.
Attīstoties ekonomikai valstī pieaug ienākumu līmenis, palielinās pieprasījums pēc patēriņa precēm, pakalpojumiem, kā arī ražošanas līdzekļiem un darbaspēka. Šādā situācijā var veidoties vai pastiprināties disbalanss ārējā tirgū, ja pieprasījuma pieaugums izraisa pastiprinātu patēriņa un kapitālpreču importu, gan arī darba tirgū, ja tas nevar strauji pielāgoties augošās ekonomikas prasībām. Ārējā nesabalansētība var radīt ārējā parāda pieaugumu. Darba tirgus disbalanss nereti var tikt risināta ar atalgojuma palielinājumu, ja trūkst darbaspēka ar atbilstošām iemaņām, vai ir ierobežotas darba ražīguma pieauguma iespējas.
Sabiedrība principā ir ļoti ieinteresēta labklājības pieaugumā, taču jāapzinās, ka ilgtermiņa ienākumu kāpums kopā ar dažādiem īstermiņa (ārējiem un izmaksu) šokiem nosaka cenu līmeņa pārmaiņas jeb inflāciju. Šāds ir vienkāršotās inflācijas veidošanās scenāriju.
Latvijā cenas kopš 2004. gada ir augušas ievērojami straujāk, salīdzinot ar 2–3% zemo inflācijas līmeni agrāk. Taču, lai izvērtētu, kāda ir inflācijas ietekme uz tautsaimniecību, jāskata daži ar inflācijas būtību saistīti aspekti.
Darba mērķis ir izpētīt inflācijas būtību, ar to saistītās problēmas un risinājumu veidus Latvijā..
Lai sasniegtu darba mērķi:
1.aprakstīt inflācijas definīciju un tās būtību;
2.pamatojoties uz oficiālajiem datiem izanalizēta inflācija Latvijā un tās ietekme uz iedzīvotājiem;
3.izdarīti secinājumi par Latvijas valdības veiktajiem pretinflācijas pasākumiem
Par pētījuma periodu izvēlēts laika posms no 2004. līdz 2007. gadam.
Ar inflāciju apzīmē cenu pieauguma procesu. To mēra kā cenu vidējā līmeņa izmaiņu procentuālā izteiksmē noteiktā laika posmā (mēnesī, ceturksnī, gadā). [3]
Inflācija, tāpat kā deflācija ir svarīgas ekonomiskās parādības, kuras negatīvi ietekmē tautsaimniecību. Inflāciju parasti definē kā vispārēju vai plašu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu ilgākā laika posmā, kas izraisa naudas vērtības krišanos un pirktspējas samazināšanos.
Svarīgi ir nošķirt situācijas, kad mainās atsevišķu preču vai pakalpojumu cenas un, kad mainās vispārējais cenu līmenis. Atsevišķu cenu pārmaiņas visbiežāk ir normāla tirgus ekonomikas parādība, ja kopumā pastāv cenu stabilitāte, jo šīs cenu izmaiņas nosaka izmaiņas šo pašu preču vai pakalpojumu pieprasījumā vai piedāvājumā. Pat ja atsevišķu preču vai pakalpojumu cenas strauji svārstās vispārējais cenu līmenis var palikt stabils, jo šīs straujās svārstības savā starpā cita citu līdzsvaro.
Kopumā, normālā situācijā, inflācija vairākumā attīstīto valstu saglabājas zema un nemainīga.
Tātad inflācija ir vidējā cenu līmeņa pārmaiņu mērs tautsaimniecībā noteiktā laika periodā. Mērot cenu pārmaiņas, kas skar dažādus ekonomikas dalībniekus, tiek iegūti regulāri dati par patēriņa cenu, ražotāju un būvniecības cenu pārmaiņām, novērtēti deflatori, kas atspoguļo cenu pieaugumu dažādās tautsaimniecības nozarēs, kā arī ienākumu izlietojuma komponentēs (patēriņā, investīcijās, ārējā tirdzniecībā). …
