Kas nosaka naudas pirktspēju? Papīra naudas apgrozības likumu ar līkumu apiet nevar. Šeit valada stingra jo stingra cēloņsakarība. Arī pircēju un pārdevēju motivācija nav bērnu spēlīte, kas rosina fantāzijas lidojumu, patvaļīgu darbību. Motivācija izraisa ekonomisku rīcību, kas stringri pakļauta ekonomiskās spēles nepielūdzamiem noteikumiem.
Pievērsīsim uzmanību Irvinga Fišera formulai.
M×V=Q×P
Tā ir makroekonomiskā līdzsvara formula. Vienlaikus neaizmirsīsim, ka līdzsvars var būt, pastāvot visai atšķirīgiem formulas elementu skaitliskiem lielumiem.
Vārds „inflācija” tulkojumā nozīmē „uzbriešana”. Parasti uzbriest naudas masa M, līdzsvars tiek grauts, koppieprasījums opārsniedz koppiedāvājumu. Tautsaimniecība tiecas uz jaunu līdzsvaru, un tas tiek panākts, augot cenām sabiedrības mērogā.
M×V
P= Q
No jauna tiek panākts makroekonomiskais līdzsvars, tikai ar būtisku atšķirību, jo ir cēlušās cenas. Būtībā te darbojas četru skaitļu kombinācija. Cenas var pieaugt neatkarīgi no naudas masas, bet gan sašaurinotiesražošanas un pakalpojumu apjomam Q vai palielinoties naudas apgrozības ātrumam. Jebkura cenu celšanās nav raksturojama kā inflācija. Neizbēgamas ir lauksaimniecības produktu un dažu rūpniecības ražojumu sezonas cenu svārstības. Atsevišķas preces vai preču grupas cenas celšanās var būt saistīta ar konkrēta pieprasījuma pieaugumu, kam neseko izlīdzinoša piedāvājuma palielināšanās. Monopoli un Oligopoli centīsies diktēt augstākas cenas. Arī monopolistiskā konkurence var paaugstināt cenu līmeni.
…
