IEVADS
Visā ekonomikas attīstības gaitā liela nozīme ir bijusi cenai, cenu svārstībām. Tieši cena izsaka vērtības apjomu starp dažādām precēm vai pakalpojumiem, nosaka preces vai pakalpojuma pirktspēju. Savukārt cena ir nesaraujami saistīta ar inflāciju.
Inflācija ir cenu pieaugumu process. Inflāciju mērī kā cenu vidējā līmeņa izmaiņu procentuālā izteiksmē noteiktā laika posmā – mēnesī, ceturksnī, gadā u.c. Statistikā pieņemtajā praksē kā izplatītāko inflācijas mērvienību lieto patēriņa cenu indeksu (PCI). PCI parāda, kā ir izmainījies vidējais cenu līmenis tipiskas mājsaimniecības pirktajām precēm un pakalpojumiem noteiktā laika posmā. Šim cenu līmenim pieaugot, no mājsaimniecības viedokļa naudas vērtība samazinās.
Pastāv arī citas inflācijas mērvienības, kā, piemēram, IKP deflators utt. Pēdējo parasti izmanto makroekonomikas aprēķinos, lai novērtētu inflācijas ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā.
Inflācija tiešā tulkojumā nozīmē „uzbriešanu”. Uzbriest naudas masa, līdzsvars tiek grauts, koppieprasījums pārsniedz koppiedāvājumu. Tautsaimniecība tiecas uz jaunu līdzsvaru, un tas tiek panākts, pieaugot cenām sabiedrības mērogā.
Vairumā valstu inflācijas aprēķinus veic statistikas institūcijas. Latvijā šo funkciju pilda Latvijas Centrālā statistikas pārvalde. Eiropas Savienībā kopumā, inflācijas, tāpat kā citu statistisko rādītāju aprēķinus veic Eirostat (Eurostat).
Darba aktualitāti noteica tas, ka inflācija tiešām ir ļoti augsta (jau labu laiku tā pārsniedz 10% atzīmi), pretēji prognozētajam, solītajam turpina pieaugt. Nepārtraukti, dažādos preses izdevumos (avīzēs, žurnālos) un arī interneta resursos, tiek diskutēts par nemitīgo cenu pieaugumu, pirktspējas samazināšanos, tuvojošos ekonomisko krīzi. Tieši inflācija neļauj kāpt Baltijas valstu labklājībai, mazina konkurētspēju un ir drauds tautsaimniecības attīstības nākotnei.
Šis studiju darbs ir izstrādāts ar mērķi apskatīt inflāciju Baltijas valstīs, tās prognozes un faktus.
Lai šo mērķi īstenotu, darba autore izvirza sev šādus uzdevumus:
1. Izpētīt, kas ir inflācija, kādi ir tās veidi.
2. Novērtēt Ekonomisko situāciju un inflācijas līmeni Latvijā;
3. Salīdzināt inflācijas līmeņus Baltijas valstīs;
4. Izdarīt secinājumus par pētījumu laikā iegūto informāciju.
Lai veiktu šos uzdevumus, autore izmantos sekojošas metodes: apskatīs dažādu rakstīto literatūru, veiks aptaujas, salīdzinās un novērtēs iegūto informāciju.
Studiju darba pētījumu periods ir no 2004. gada līdz 2008. gadam.
Studiju darba izstrādei izmantoti šādi literatūras un informācijas avoti: zinātniskā un ekonomiskā literatūra, statistikas materiālu krājumi, interneta resursi.
…
