Indriķa hronika ir pirmais pilnīgākais rakstītās vēstures avots, kas stāsta par notikumiem Baltijā 12.gs. beigās un 13.gs.pirmajos gadu desmitos.Hronikā attēlotie notikumi rāda, ka tās autors bijis garīdznieks, kas pats piedalījies iedzīvotāju kristīšanā. Izanalizējot visus iespējamos Hronikas autora kandidātus, vairākums zinātnieku uzskata, ka tas ir bijis Imaras latgaļu priesteris Henrihs /Henricus de Lettis/, kurš Hronikā arī apraksta savu dzīvi un darbību. Henricus de Lettis varētu būt dzimis ap 1187.gadu.Pastāv divi viedokļi par hronista tautību. Hronista latviskās izcelsmes teorijas aizstāvji aizstāv hronista vietēju, latgalisku izcelsmi un pamato to ar hronista pašraksturojumu Henricus de Lettis, to tulkojot kā “Indriķis no latvišiem vai latgaliešiem”. Hronista vāciskās izcelsmes teorijas aizstāvji hronista vārdu tulko kā “Heinriks no latviešu zemes” /”Henrich von Lettland” A.Bauers/. Pārliecinoši pierādījumi par hronista tautību lidz mūsu dienām nav atrasti un vienalga vai hronikas autors bijis vācietis vai pārvācojies latgalis, Hronika rāda karojošās Romas katoļu baznīcas pozīciju un aizstāv vācu krustnešu intereses.
Domājams, ka Indriķis Hroniku sācis rakstīt laikā, kad atradies Rīgā, tas varētu būt no 1224. gada vasaras nogales un pabeidzis 1226. gada pavasarī ar turpinājumu par Sāmsalas iekarošanu 1227. gadā.
Hronika sastāv no it kā četrām grāmatām. Divas pirmās ir īsas un šķiet kā ievadījums. Tās hronoloģiski aptver Baltijas vēstures notikumus apmērām no1180. līdz 1198. gadam. Tajās konspektīvi pastāstīts par pirmo divu vācu bīskapu ierašanos un darbību Daugavas krastā - par Meinardu, kurš jau bija iesācis misijas darbu, līvu kristīšanu, un mirst, kad viņa pasāktais darbs sāk sagrūt, un par Bertoldu, kurš drīz vien iet bojā cīņā ar lībiešiem. Trešā grāmata, kas saucas “Par bīskapu Albertu”, ir stipri plašāka un stāsta par laika posmu no 1199. līdz 1208. gadam .…
