Savukārt Atskaņu hronika vēsta, ka Kaupo tika ievainots kaujas laukā pie Kokneses “Viņam četras brūces bija"(Atskaņu hronika, 517.). Pirms nāves novēlējis visus īpašumus baznīcām, “un, patiesi atzīdams kristīgo ticību, izlaida garu, pirms tam sadalījis savu īpašumu visām Līvzemē esošajām baznīcām”(Indriķa hronika, XXI, 4), "Viņš mira, atpestīts no ļauna." (Atskaņu hronika, 522.).
Indriķa hronikā ziņas par Kaupo ir daudz plašākas un precīzākas, minēti gada skaitļi, precīzas vietas un personas. Atskaņu hronikas autors ir pieļāvis daudzas neprecizitātes un kļūdas, jaucot notikumu laiku, vietu un dalībniekus, tā ir dzejas formā, tāpēc nav tik plašs notikumu izklāsts, tāpēc tā ir kritiski novērtējama. Indriķa hronikā nekas nav teikts par Kaupo kristīšanu kā pirmo, kas savukārt ir minēts Atskaņu hronikā. Protams, Kaupo ir ticis kristīts, jo pēc abu hroniku ziņām, tas bijis uzticīgs kristīgai ticībai un kristiešiem, bet vai viņš bijis pirmais – to mēs skaidri nevaram zināt. Atšķiras arī Kaupo ceļabiedrs ceļojumā uz Romu pie pāvesta – Atskaņu hronikā tas ir bīskaps Meinards, bet Indriķa hronikā – Teoderihs. Patiesāka ir Indriķa hronik. a, jo bīskaps Meinards jau tajā laikā bija miris. Pēc hronikas ziņām viņš mira 1196. 14.augustā vai 11.oktobrī, bet ceļojumā uz Romu Kaupo devās tikai 1203.gadā. Lai gan Indriķa hronikā vērojamas atsevišķas kļūdas faktu hronoloģijā, un tas liecina, ka visos jautājumos pilnīgi tai uzticēties nevar, tā sniedz plašas ziņas par Kaupo un tā dzīvi un darbību, kas ir arī pierādītas pēc arheoloģiskajiem izrakumiem. Arheoloģiskie izrakumi kopā ar Indriķa hronikas datiem sniedz samērā precīzu informāciju gan par Kaupo, gan citām personām un notikumiem.
…