- Valsts DA Āzijā, Malajas arhipelāgā. Indonēzijai pieder Lielās Zunda salas, Mazās Zunda salas, Moluku salas, kā arī Jaungvinejas salas R daļa (Iriāndžaja) un vairākas sīkas salas uz R un Z no tās ( pavisam ~13,7 tūkstoši salu; no tām apdzīvotas ~1000). No Eirāzijas un Austrālijas Indonēziju šķir Indijas un Klusā okeānu jūras un šaurumi; salas atdala starpsalu jūras: Sulavesi, Floresas, Bandas, Savu un Arafuru jūra.
Daba. 9/10 Indonēzijas teritorija ir lielās salas. Krasta līnija maz izrobota, augstas abrāzijas kraujas nomaina lēzenas, pārpurvotas piekrastes ar mangrovēm; ērtu līču ostām maz. Jūrās daudz koraļļu rifu. Indonēzija atrodas tektoniski aktīvā zonā (intensīvs vulkānisms, zemestrīces). >½ teritorijas aizņem zemi un vidēji augsti kroku vai vulkāniski kalni. Augstākā virsotne Džaja (5029m) atrodas Maokes kalnos Iriāndžajā. No Sumatras ZR līdz Halmaheras salas A ~5000 km garumā stiepjas vulkānisku kalnu josla, kurā ir >500 vulkānu (80 darbīgi); Javā, kas ir intensīvākais vulkānisma rajons pasaulē., 121 vulkāns (~30 darbīgi). Lielākie vulkāni: Kerinči (3805m), Rindžani (3726m), Semeru (3676m).
Sumatras ZA, Javas Z, Kalimantānas D un Jaungvinejas DR daļā plaši, 1000-1500km gari aluviāli līdzenumi. Indonēzijas lielākā daļā ekvatoriāls klimats. Līdzenumos gada vidējā temperatūra 25-27°C , kalnos (1500-2000 m.vjl.) 15-17°. Jūras ūdens temperatūra > 27°C. Nokrišņi 2000-4000 mm gadā (gk. Ziemas musona lietus sezonā). Javas A, Sulavesi DA, Mazajās Zunda salās un daļā Moluku salu subekvatoriālais klimats, kurā ir 2 krasi atšķirīgas sezonas: lietainā (vasara) un sausā (ziema); nokrišņi <2000 mm gadā, vietām 800 mm. Blīvs upju tīkls; upes ūdenīgas (dienvidaustrumos daļa upju ziemā izsīkst), bieži maina gultni, saneši veido plašas deltas. Lielākās upes: Kapuasa, Makahama, Barito (Kalimantānā), Hari, Kampara, Musi (Sumatrā), Solo, Brantasa (Javā). …
