Pasaulē lielākā ir indoeiropiešu valodu saime. Indoeiropiešu saimes valodās runā ap pusotra miljarda cilvēku. Sākotnēji tā bija izplatīta tikai Eiropā un vienā Āzijas daļā - Indijā un Irānā.
Valodniecisko terminu indoeiropiešu valodu saime ieviesis zinātnieks T. Jangs 1813. gadā, bet indoeiropiešu valodu ciltskoka teoriju izstrādājis A. Šleihers.
Par indoeiropiešu pirmvalodas sākumu uzskata apmērām piecu gadu tūkstoti p.m.ē. Zinātnieku secinājumi par pirmvalodas sākotnējo dzimteni atšķiras. Viens no plašāk pazīstamākajiem uzskatiem, ka tā ir bijusi Indija, nav īsti apstiprinājusies.
Ticamāka šķiet hipotēze par pirmdzimtenes iespējamo atrašanās vieta bijusi Austrumeiropā kaut kur starp Baltijas un Kaspijas jūrām. Indoeiropiešu pamatvaloda pastāvējusi apmēram pirms 7- 8 gadu tūkstošiem. Tagad pie šās valodu saimes piederīgās valodas ir izplatījušās arī Amerikā un citās pasaules daļās.
Indoeiropiešu pirmvalodai ir bijuši atšķirīgi dialekti, kas ar laiku kļuvuši par pamatu atšķirīgām valodām.” Pēc B.Hornunga domām indoeiropiešu pamatvaloda sākusi sadalīties atsevišķās valodās ne vēlāk kā pirms 5000 gadu.
Zinātnē ir norādīts uz aizvēsturiskiem sakariem starp indoeiropiešu un semītu, kā arī indoeiropiešu un somugru valodām. Ir konstatēts zināms daudzums kopēju vārdu, līdzīgu sintaktisku konstrukciju (nominatīvā konstrukcija) un dažas citas kopējas gramatiskas parādības.
Zinātnieki pētot indoeiropiešu valodas, ir pat mēģinājuši restaurēt pirmformas, kas varētu būt bijušas senajā pirmvalodā. Ir noskaidrots, ka indoeiropiešu valodām sākotnēji bijis brīvs vārda akcents, zilbes intonācija, īsi ir gari patskaņi, deklinējamo vārdu formas mainījušās 8 locījumos, darbības vārdiem bijušas kārtas, izteiksmes, laikam un personas gramatiskās kategorijas
Indoeiropiešu valodu saimē ir iekļautas sekojošas valodu grupas:
1) Slāvu valodas, kas ir izplatītas Krievijā, Ukrainā, Polijā, Čehijā, Slovākijā un Bulgārijā, Horvātijā, Slovēnijā, Bosnijā un Hercegovinā, Dienvidslāvijā un Maķedonijā, tās runā kopskaitā ap 300 miljonu cilvēku. Slāvu valodas (pēc V. Georgijeva un B. Hornunga aprēķiniem) apmēram pirms 3000 gadu izveidojušās rajonā ap Dņepras vidusteci. Pazīstams ir ģeogrāfiskais slāvu valodu iedalījums: austrumslāvu, dienvidslāvu un rietumslāvu valodas.
…
