Tās valodas, kas izveidojušās no postulējamās un mūsu dienās savās raksturīgākās īpatnībās zinātniski rekonstruētās ide. pirmvalodas, ko ide.
pirmtauta reiz runājusi sava pirmdzimtenē.
Indoeiropiešu pirmtautai izplatoties pa plašāku teritoriju, pašā indoeiropiešu pirmvalodā gan laikam radušās izloksnes un dialekti, kas pa ilgāku laika sprīdi cits no cita ievērojami attālinājās un izvērtās par patstāvīgam valodām, pie kam, zināms, starp kaimiņu dialektiem sakari palika ciešāki nekā starp dialektiem, kuru starpā atradās citi vai pat vēlāk bija iespiedušās svešas neindoeiropiešu valodas. Līdzās dabiskai ģenuīnai dialektiskai diferenciācijai pašā pirmvalodā indoeiropiešu pirmvalodas jaunas variācijas un vēlāk arī jaunas patstāvīgas indoeiropiešu valodas radās indoeiropiešu pirmtautas izceļotājiem nonākot kādu svešu neindoeiropiešu iedzīvotāju apgabalā un uzspiežot tiem savu valodu: vecā lingvistiskā substrāta ietekmē jaunuzspiestā indoeiropiešu valoda stipri pārveidojās, un radās jauna indoeiropiešu valoda. Vecākās šādā ceļā no jauna radušas indoeiropiešu valodas savukārt kļuva par attīstības izejas punktu citām savā starpā jau vairāk līdzīgām sīkākām indoeiropiešu valodām: tā radās jaunas sīkākas indoeiropiešu valodu saimes. Vēl jāievēro, ka dažu indoeiropiešu valodu starpā notikušas pārmaiņas, arī teritoriālās attiecības: viena cilts var savu pirmatnējo dzīves vietu būt mainījusi, neuzglabādama par to nekādas ziņas. Tāpēc 5 vēsturisko indoeiropiešu valodu izcelšanās no indoeiropiešu pirmvalodas ir bijis sarežģīts process, un to nevar noskaidrot shematiski ar Šleichera un citu valodnieku 19 g.s. vidū un 70-os gados sludināto ciltskoka teoriju, saskaņa ar ko indoeiropiešu valoda izaugušas no indoeiropiešu pirmvalodas kā koka zari no stumbra. Neizskaidro to pilnīgi arī J. Šmita 1872. publicētā viļņu teorija, saskaņā ar ko indoeiropiešu valoda no pirmvalodas attīstījušās līdzīgi tam, kā veļas viļņi no zināma izejas punkta: citam aiz cita sekojot, viļņiem ir sava starpā sakars, un tāpat arī atsevišķām valodām ir sakars ar kaimiņu valodām, uz visām pusēm no katras tai pašā laikā, jo tālāk vilnis no izejas punkta, jo tam sakars ar to vājāks, un tā mazāk uzglabājusi vecu indoeiropiešu pazīmju.
…
