KOPSAVILKUMS
Par darba drošību ir atbildīgs ir gan darba devējs, gan darbinieks pats.
Darba devējam darbinieki ir atbilstoši jāinstruē un jāapmāca, kā pareizi un pēc iespējas mazāk traumējoši veikt darbu, kā rīkoties ārkārtas situācijās, kā novērst riska faktorus.
Uzņēmumā jābūt izstrādātiem darba drošības noteikumiem un uzņēmuma vadībai ir jāraugās, lai tie tiktu ievēroti.
Ir jāievēro visi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas attiecas uz darba aizsardzību, kā arī individuālo un kolektīvo darba aizsardzības lietošanu.
Vispirms uzņēmumā ir jāīsteno kolektīvie darba aizsardzības pasākumi (jāierīko efektīva ventilācija, tehnoloģiskais aprīkojums jāuztur labā stāvoklī, nedrīkst lietot bojātas ierīces utt.)
Bet, ja tomēr kolektīvie aizsardzības līdzekļi nepalīdz pilnīgi aizsargāties pret kādu riska faktoru, tad ir jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi.
Bieži ir jākombinē gan individuālie, kolektīvie aizsardzības līdzekļi.
Tomēr, nākas secināt, ka, lai gan darba devējs ir nodrošinājis darbiniekus ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, tie netiek lietoti. Darbinieki bieži izturas vieglprātīgi pret savu darba drošību. Pastāv uzskats, ka ar mani jau nekas slikts nevar notikt.
Visbiežāk nelaimes gadījumos darbā cieš darbinieki ar lielu darba pieredzi, jo viņiem zūd uzmanība, kā arī jaunieši vai darbinieki, kas nesen sāk strādāt uzņēmumā, jo nav veikta nepieciešamā instruktāža.
Svarīgi, lai viss darba kolektīvs – gan darba devēji, gan darbinieki sadarbotos un kopīgi radītu drošu darba vidi, kā arī rūpētos par tās saglabāšanu.
…