Individuālie darba strīdi un to izšķiršanas kārtība

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba strīdu izšķiršanas apskats no to pirmsākumiem līdz mūsdienām liecina, ka darba tiesības atrodas nepārtrauktā attīstībā - tāpat kā visi sabiedriski ekonomiskie procesi kopumā. Veiktais vēsturiskais apskats un salīdzinājums ar mūsdienām rāda, ka pirmskara Latvijas darba strīdu izšķiršanas iestādēm un patreiz spēkā esošajos likumos – DL un DSL – noteiktajām institūcijām konstatējama liela līdzība. Tas liecina par to, ka nomainot Darba likumu kodeksu pret jauno Darba likumu un pieņemot Darba strīdu likumu, likumdevējs vadījies ne tikai pēc ES un starptautisko tiesību normām, bet pieturējies arī pie pirmskara Latvijā pārbaudītām vērtībām darba tiesību jomā.
Salīdzinot darba strīdu izšķiršanas kārtību pirmskara Latvijā un mūsdienās, redzams, ka likumdevējs pievērš darba strīdu izšķiršanai sevišķu uzmanību, uzsverot dažu darba strīdu kategoriju nozīmību. Uz to norāda normas par: algas piedzīšanas priekšrocībām civilprocesā; individuāla darba strīda nepiekritību šķīrējtiesai; savlaicīgu tiesas sēdes nozīmēšanu lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāmiem spriedumiem lietās par darba samaksas piedziņu un par atjaunošanu darbā.
Tiesu prakses apskats norāda uz to, ka darba devēji bieži pārkāpj, reizēm pat pilnīgi ignorē likumus tā, ka tas robežojas ar patvaļu. Un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, ka cilvēki atrod tiesā aizsardzību savām pārkāptajām darba tiesībām. Civillietas par darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, tiesās izspriež vadoties pēc materiālo un procesuālo tiesību normām, kā to nosaka CPL, un visumā pareizi piemēro DL normas.
Šeit jāpiezīmē, ka, izskatot attiecīgo kategoriju lietas, tiesu praksē tomēr nav vienveidības materiālo tiesību normu tulkošanā un piemērošanā, kas reizēm noved pie pilnīgi pretējiem tiesas spriedumiem dažādu tiesas instanču starpā.
…