SECINĀJUMI
1. Uzņēmējdarbības forma ir jāizvēlas, izvērtējot resursu daudzumu, pieejamo kapitālu, plānoto darbinieku skaitu, komercdarbības sfēru, nodokļu politiku un tiesību bāzi valstī. 2. Mazkapitāla SIA, ja tam ir viens dibinātājs, reģistrācija izmaksā lētāk, nekā individuālajam komersantam. 3. Individuālais komersants ir vienīgā fiziskā persona, kas tiek reģistrēta komercreģistrā, tam ir tikai nelielas atšķirības no VID reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja: iespēja iegūt akcīzes preču tirdzniecības licenci, iekļaut izdevumos 100% visus vieglās automašīnas uzturēšanas izdevumus, maksājot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, kā arī iegūt firmas nosaukumu un reģistrācijas numuru.
4. Individuālo komersantu reģistrēšanās apjoms katru gadu samazinās, 2013. gadā tika reģistrēti 725 individuālie komersanti, bet 2017. gadā tikai 560 individuālie komersanti, kas skaidrojams ar vispārēju tendenci samazināties uzņēmumu skaitam Latvijā.
5. 2014. gadā likvidēto IK apjoms pieauga, darbību pārtrauca neaktīvie IK, jo tika ieviests minimālais iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums 50 eiro apmērā.
6. Likums „Par grāmatvedību” nosaka, ka individuālie komersanti, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 300 00 eiro, var organizēt grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā vai divkāršā ieraksta sistēmā.
7. Svarīgākie reģistri, veicot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ir „Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls” vai „Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls” atkarībā no IK izvēlētā nodokļu maksāšanas režīma.…