Katrs indivīds un sabiedrība kopumā ir vērtības, kurām integrācijas procesā ir pievēršama lielākā uzmanība. Integrācijas veiksmīguma priekšnoteikums ir sabiedrības informētība un atbalsts.
Es izvēlējos tematu “Indivīds un sabiedrība”, jo man likās, ka aprakstīt cilvēka dzīvi socioloģiskā skatījumā ir interesanti un saistoši, jo mūsu dzīve sastāv no socioloģijas teorijām, ko jau kāds ir izpētijis un pierakstījis. Cilvēks, par kuru nolēmu rakstīt šo referātu, esmu es pats. Par savu dzīvi nolēmu rakstīt, jo manuprāt, cilvēkam vispirms jācenšas izprast sevi, lai pēc tam to pašu varētu darīt arī ar citiem un tas manai topošajai profesijai ir ļoti svarīgi.
Šis referāts ir mana interpretācija par indivīda un sabiedrības attiecībām, jo tas ir veidots vadoties pēc manas vērtīborientācijas un izpratnes par to, kas ir svarīgākie aspekti pilnvērtīgai indivīda dzīvei sabiedrībā.
Savā darbā es balstījos uz teoriju un saviem uzskatiem, respektīvi, katrai daļai es centos atrast teorētisko pamatojumu un definīciju, ko pēc tam papildināju ar saviem uzskatiem un piemēriem no savas dzīves laikā uzkrātās pieredzes.
Mana darba mērķis bija tuvāk iepazīt teorijas, kas saistās ar indivīda un sabiedrības attiecībām, jo uzskatu, ka šīs zināšanas man, kā topošajam sociologam, nākotnē noteikti būtu jāiegaumē un jāpārzina.
Socializēšanās procesā apgūst noteiktu kultūru un sociālo vidi. Uzvedība un rīcība ir paradumi, ko cilvēks nemanto ģenētiski, bet apgūst no vecākiem un apkārtējiem cilvēkiem ar kuriem viņam nākas sastapties visas sava dzīves garumā.
No jaundzimušā veidojoties par sociālu būtni, cilvēks sāk:
apzināties savu statusu un mācīties tam atbilstošās sociālās lomas,
apzināties savu vietu sociālajā sistēmā un mācīties tai atbilstošos sociāli nozīmīgās darbības veidus,
apgūt sabiedrībā vispārpieņemto simboliku,
no sabiedrības uzkrātajām atziņām par pasauli veidot savas zināšanas.…