Indija, kuras platība līdzinās Rietum-Eiropas platībai, jau pati par sevi ir ievērojama pasaules daļa, kur sastopami blakus visdažādākie ģeogrāfiskie kontrasti un etnogrāfiskās īpatnības. Tur ir dažādākie dabas apstākļi: augstākie kalni pasaulē, plaši un auglīgi līdzenumi, krāšņi tropu meži, kuros mājo ziloņi degunradži, tīģeri un žņaudzējčūskas, kā arī saules izdedzināti tuksneši, kuros mājo skorpioni. Tur ir straujas un auļojošas upes un rāmi tekoši ūdeņi, mūžīgs sals, kas valda sniega klāto kalnu virsotnēs, un svelmaina saules tveice, kas valda šo kalnu pakājēs. Indijā ir daba, kas spēj apburt.
Taču ir vēl kas, kas cilvēkus vēl vairāk apbur - Senās Indijas kultūra. Tā ir interesanta un savdabīga, kas nebeidz pārsteigt ar skaistumu , neparastumu un greznumu. Kā arī attieksme pret cilvēku, reliģiju un senatni ir apbrīnojama. Pats Indijas vārds ir cēlies no varenās Indras upes vārda, kaut gan paši indieši agrāk šo upi dēvēja par Sindhu. Indija vienmēr ir bijusi viena no lielākajām pasaules zemēm ar neskaitāmiem miljoniem iedzīvotāju, kaut arī pašas Indijas teritorija nav diez ko liela un varena. Cilvēces vēsturē šai zemei vienmēr ir bijusi svarīga nozīme.
Rituālos, reliģiskajā dzīvē, visur atskan neparasts godbijīgums, jo neskatoties uz to ka notikusi eiropiešu ienākšana Indijā un modernizācija, indieši ir spējuši saglabāt savus rituālus, kurus veikuši gadsimtiem ilgi, iespējams nemaz vairs neatminēdamies kāpēc.
Atšķirībā no Eiropas civilizācijas krasajām pārmaiņām, Seno Austrumu kultūras dzīve rit lēni un nesteidzīgi. Tāpat neskatoties uz daudzajiem uzbrucējiem, Indijas kultūra spējusi sevi saglabāt nemainīgu gadsimtiem ilgi, pat dodot iebrucējiem daļiņu no sevis. Indijā ir sastopamas daudzas tautības, kultūras līmeņi un valodas ( sastopamas vismaz 5 valodu saimes ), tomēr ir bijis viens visspēcīgākais un noturīgākais vienojošais spēks – reliģija. 7. – 6. gs. p.m.ē. veidojās reliģiski filozofiskas sistēmas, kas noteica tālāko Āzijas civilizācijas attīstību un tādejādi ieviesa arī pārmaiņas Indijas kultūrā. Austrumu reliģijas it noteikušas cilvēka uzvedību, paražas, domāšanas veidu, darbību, kā arī ikdienu. …
