APAČI (15. gs.-)
Apaču indiāņi dzīvoja Ziemeļamerikas kalnu pakājē. Šos kalnus sauca par Apačiem un tādēļ šos indiāņus nosauca par Apačiem. Apači bija kareivīga indiāņu cilts. Apači dzīvoja dienvidrietumos, viņi šeit ieradās no Kanādas. Kanādā viņi dzīvoja 50 gadus pirms ieceļošanas dienvidrietumamerikā. 1540. gadā satikto čirikahu grupu spāņu ceļotājs Francisko de Koronado (1510-1554) uzskatīja par “lēnīgiem ļaudīm”, bet vēlāk atbraukušie spāņi drīz vien noraidīja viņa viedokli. Apaču bērnu lelles atdarināja pieaugušo pasauli, kurā viņiem izaugot jāieiet. Šai lupatu lellei mati sakārtoti kā hopu neprecētai meitenei. Kad apaču meitene sasniedza pubertāti, notika četras dienas gara ceremonija ar rituālu dziedāšanu un dzīrēm. Tāpat kā hopiem, arī apaču meitenei viņas nākamos pienākumus iemācīja kāda vecāka sieviete, tad meitene skrēja rituālās sacensībās, lai pierādītu savu spēku un drosmi. Pēc tam viņa bija gatava laulībām. Apači valkāja no brieža ādas gatavotus zābakus- MOKASĪNUS. Apaču kara vāle bija labs tuvcīņas ierocis. Šim ierocim gals bija no akmens, vāles rokturis klāts ar jēlādu, vāle rotāta ar stikla pērlītēm un pie vāles roktura bija pielikta sarkana, nokrāsota govs aste. Apači zirgus nepazina, bet iepazina ātri tos audzēt.
…
