Ināras Druvas dzejoļu krājums "Kamēr"

Ināras druvas dzeja saista lasītājus ar savu vienkāršību, kas ir “kā atvērtā grāmata par savu novadu, par cilvēka likteni sensenā un nesenā pagātnē” / Vitauts Ļūdēns. Priekšvārds, R. izd.” Enigma”,1998./
Savā dzejas krājumā “Kamēr” Ināra Druva apraksta šādas tēmas:
cilvēka jūtu pasaule,
cilvēka likteņa pagriezieni,
radošs spēks,
sapņotāja sirds.
“Ar Ināru Druvu mani iepazīstināja Imants Auzinš vēl tad, kad rūpējos par dzeju laikrakstā “Literatūra un Māksla” redakcijā. Darbojoties žurnāla “Skola un Ģimene” redkolēģijā (vēlāk redakcijas padomē), manā ziņā bija žurnālā publicējamā dzeja. Vairākkārt lūdzu Ināru Druvu iesniegt savus dzejoļus un priecājos par publicētajām viņas dzejas lappusēm. Bauskas literātu apvienības rosīgā darbības dabīgās sekas bija vairāku dzejnieču kopīgas grāmatas iznākšana 1995. gadā Bauskā. Dzejas kopkrājumā “Mēs no Bauskas” publicēti Intas Baltgalves, Sandras Cīrules, Ināras Druvas, Ainas Mednes un Lilianas Skudras dzejoļi. Patīkami redzēt viņu, arī Ināras Druvas, stilu, rokrakstu atšķirības. Tagad lasītāji saņem Ināras Druvas pirmo dzejoļu grāmatu “Kamēr,” Tā raksta Vitauts Ļūdēns par I.Druvu, dzimušo Ināru Tiltiņu, kura ir absolvējusi Jēkabpils 1. Vidusskolu 1959. Gadā. 70. gadu beigās ir strādājusi kopā ar Imantu Ziedoni, kā arī ar Rutu Keišu, Ainu Medni, Arnoldu Auziņu, Valdi Rūju, Reini Ādmīniņu.
Savu dzīvi Ināra Druva ir saistījusi ar Zemgali, kuru uzskata par “pasaules viducī,” Bausku, Lielupi, Mežotni.
Dzejoļu krājums “Kamēr” sastāv no trim daļām: “Vēl nesu nesamo,” “Kritiens,” “Piecelšanās,” kurās ir aprakstīts liktenis, kur dzīvo laime un nelaime, saule un lietus, negaiss, dvēseles jūtīgums, spēks un nespēks.
Es apskatīšu krājumā “Kamēr” visas šīs nodaļas.
“Vēl nesu nesamo.”
Sveiks, baltais kuģi, tā esmu es,
Man nav spārnu, es neesmu kaiva,…
Maza, viļņu ieplēsta laiva…
Sveiks, baltais kuģi,
Un paliec sveiks……