3.4. Horizontālās un vertikālās akas
Horizontālās akās galvenokārt tiek izmantota caur garām caurulēm, kas ved iekšā un ārā no piesārņotā ūdens horizontālās akas, lai injicētu oksidantus un ekstrakti, lai apstrādātu gruntsūdeņus. Vertikālās akau tīkli sastāv no attiecīgi izvietotām iesmidzināšanas akām, kas nedaudz pārklājas rādiusa ietekmes, lai nodrošinātu, reaģenta kontaktu ietvaros vertikālo un horizontālo attīrīšanas zonās. Injekciju akas var pastāvīgi uzstādīta vai īslaicīgi uzstādīt (proti, izmantojot tiešo pumpēšanas tehnoloģiju). Horizontālās arī izmanto caurules, kas ir nedaudz L-formas apakšā injicēt oksidētājus un ekstraktus tiek apstrādāti gruntsūdeņu horizontāli. Horizontālās akas tiek izmantotas, ja oksidētāji ir piegādāti pa plāniem slāņiem.
SECINĀJUMI
1. Četri galvenie oksidanti, kas tiek izmantoti In situ oksidācijas tehnoloģijā-Fentona reaģents, ozons, permanganāts, peroksīdsulfāts- visi ir spēcīgi oksidējošas vielas un rada nopietnus draudus cilvēka veselībai, kuri strādā ar tiem.
2. In-situ ķīmiskā oksidācija ir īstenota, injicējot vai ievedot citādi stipru ķīmisku oksidētāju tieši piesārņotajā vidē (augsnē vai gruntsūdeņos), lai iznicinātu ķīmiskos piesārņojumus uz vietas.
3. Būtiskas priekšrocības piemīt risinājumiem, kas veicami uz vietas- in situ, jo to izmaksas var būt relatīvi zemas. Šajā gadījumā nav nepieciešama dārgā augsnes pārvietošana, rekultivācijas gaitā vide notiek degradētā, un to ir vieglāk atjaunot sākotnējā stāvoklī.
4. Pirms uzsākt rekultivāciju, ir nepieciešams izpētīt piesārņojumu un izvēlēties metodi, ar kuru tiks izvadīts piesārņojums, kura būs vispiemērotākā.
5. Pēc rekultivācijas ir ieteicams veikt piesārņotās teritorijas monitoringu.
…
