-
Imunitāte
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Literatūras apskats | 4 |
1.1. | Imunitāte | 4 |
1.2. | Imunitātes veidi | 5 |
1.2.1. | Iedzimtā imunitāte | 5 |
1.2.2. | Iegūtā imunitāte | 6 |
1.3. | Organisma aizsardzības mehānismi | 7 |
1.4. | Slimību izraisītāji | 8 |
1.5. | Imunitātes stiprināšana | 9 |
1.6. | Organisma norūdīšana | 10 |
2. | Iegūto datu analīze | 11 |
Secinājumi | 16 | |
Izmantotā literatūra | 17 | |
Pielikums | 18 |
1.1. Imunitāte
Imunitāte ir organisma neuzņēmība pret noteiktu infekcijas slimību ierosinātāju mikroorganismu, toksīnu, indi vai cita rakstura antigēnu, kas satur svešu ģenētisko informāciju. Pēc izcelsmes izšķir iedzimto un iegūto imunitāti.
Organisma imūnspējas katram cilvēkam ir individuālas. Imūnsistēmas darbību kavē nepilnvērtīgs uzturs, īpaši vitamīnu trūkums. Imūnsistēmas darbību traucē arī biežas stresa situācijas. Tas īpaši jāievēro cilvēkiem pēcoperāciju periodā un tiem, kuri jau ir inficēti.
Imunitāte organismam vienmēr ir labvēlīga norise.
Imunitāti pēta imunoloģija (bioloģijas un medicīnas apakšnozare). (4.,109.lpp.)
Imunitātes izraisītāji:
Mūsu gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs noskaidroja, ka imunitāti rada asinīs esošas pretvielas jeb antivielas. Par šo atklājumu viņš kopā ar Mečņikovu 1908. gadā saņēma Nobela prēmiju. (1.,55.lpp.)
Antivielas ir asiņu plazmas olbaltumvielas (globulīni), ko izstrādā viens no leikocītu veidiem – limfocīti. Īpaši daudz limfocītu ir limfmezglos. Antivielas rodas pēc tam, kad limfocīti ir saskārušies ar slimību mikrobiem vai indēm. Apmēram 85% kopējā antivielu daudzuma ir gamma globulīni, neliela daļa – beta globulīni.
Antivielu līmeņa paaugstināšanu organismā, ievadot imūnserumu, lieto reti – galvenokārt difterijas, stingumkrampju, botulisma un anaerobās infekcijas gadījumā.
Gamma globulīns ir asins plazmas olbaltumvielas frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem. Gamma globulīnu, frakcionējot asins plazmu, lieto infekcijas slimību profilaksē un ārstēšanā, lai celtu organisma imunoloģisko aktivitāti. Pēdējā laikā izgatavo t.s. specifiskos gamma globulīnus, kas katrs iedarbojas pret noteiktu slimības ierosinātāju (piemēram, pret masalu, garā klepus, baku, gripas, stingumkrampju ierosinātājiem). (5., 46.lpp.)
Limfrites orgānu sistēmā ietilpst limfa, nenoslēgta limfrites sistēma un limfmezgli. Limfa ir caurspīdīgs, iedzeltens šķidrums, kas tek limfrites sistēmā.
Limfrites sistēma. Limfrites sistēma sākas ar sīkiem limfas kapilāriem, kas atrodas visos audos. Šiem kapilāriem viens gals ir slēgts. Limfas kapilāri savienojas lielākos limfvados, kas caurauž visu orgānu audus. Visi limfvadi apvienojas 2 lielos limfvados, kas ieplūst lielajās vēnās. (6., 89.lpp.)
Limfmezgli. Limfvadu ceļā atrodas limfmezgli. Sevišķi daudz to ir padusēs, cirkšņos, paceles un elkoņa bedrītē, kaklā, krūšu un vēdera dobumā. Limfmezgliem ir filtra nozīme. …
Zinātniski pētniecisks darbs par imunitāti. literatūras analīze un pētnieciskā daļa.
- Imunitāte
- Imunitāte
- Imunitāte un HIV
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Imunitāte un HIV
Referāts vidusskolai14
-
Imunitāte
Referāts vidusskolai6
-
Imunitāte, tās stiprināšanas nozīme un iespējas augšējo elpošanas ceļu slimību profilaksē
Referāts vidusskolai33
-
Homeopātiskās un fitoterapeitiskās ārstēšanas metodes salīdzinājums un popularitāte iedzīvotāju vidū
Referāts vidusskolai30
Novērtēts! -
E vielas piena produktos
Referāts vidusskolai30