Saskaņā ar loģikā pieņemto terminoloģiju nosacījuma spriedumus sauc par implikatīviem spriedumiem jeb implikāciju (latīņu v. „implico” – cieši saistu).
Nosacījuma spriedumā ar vienas patiesības palīdzību tiek mēģināts noskaidrot citu patiesību. Implikāciju veido no diviem vienkāršiem spriedumiem ar loģisko saikli „ja –tad” (dažkārt ir iespējamas arī citas gramatiskas konstrukcijas, piemēram, „kad...tad”, „kur...tur”, „kam...tam” un tamlīdzīgi).
Piemēri. Kur dūmi, tur uguns. Kur malku cērt, tur skaidas lec. Kam spēks, tam vara. Ja darījums neatbilst likuma prasībām, tad tas nav spēkā.
Implikācijas formula a b lasāma: ja „a”, tad „b” (no „a” izriet „b”). Implikatīvais spriedums izsaka pamata (a) un seku (b) attiecības. Implikācijas pamatu sauc par implikācijas antecedentu (latīņu v. „antecedens” – iepriekšējais), bet implikācijas sekas – par implikācijas konsekventu (latīņu v. „consequens” – sekojošais)
Implikācijas īpatnība ir tāda, ka tajā nedarbojas komutācijas likums. Jebkurš implikācijas variants, ja arī tā iekšējā struktūrā ietilpst vairākas konjunkcijas un disjunkcijas, sastāv no diviem – un tikai diviem – pamatelementiem. Implikācijā antecedentu un konsekventu nedrīkst mainīt vietām, jo implikācijas locekļu secībai ir būtiska nozīme.
Konjunkcijā un disjunkcijā locekļu secība nemaina salikta sprieduma kopējo saturu. Bet attiecībā uz implikāciju nav garantiju, ka apmainot vietām antecedentu, un konsekventu, iegūsim patiesu spriedumu.
Par to nav grūti pārliecināties. Izskatīsim ļoti vienkāršu implikācijas piemēru: „Ja skaitlis dalās ar 10 bez atlikuma, tad tas dalās bez atlikuma arī ar 5”. Bet otrādi? Apmainīsim vietām šīs implikācijas antecedentu un konsekventu: „Ja skaitlis dalās ar 5 bez atlikuma, tad tas dalās bez atlikuma arī ar 10”. Atšķirībā no patiesas pirmās implikācijas otrā ir aplama.
No kriminālprocesa likuma izriet – ja prokurors ir cietušā radinieks, viņš ir noraidāms. Ja kādā konkrētā gadījumā prokurors tiek noraidīts, - vai no šī fakta viennozīmīgi izriet, ka viņš ir cietušā radinieks? Neizriet, jo prokuroru var noraidīt arī citu iemeslu dēļ.
Tāpat kā visos pārējos salikto spriedumu veidos, implikatīvajm saiklim „ja-tad” ir nevis gramatiska, bet loģiska nozīme. Tāpēc jebkuram citam gramatiskajam saiklim nosacījuma spriedumos jābūt implikatīvai, nevis citai nozīmei.…
