Ķīnas galvaspilsētas pašā vidū atrodas Aizliegtā pilsēta, iespējams, vislielākais piļu komplekss pasaulē un dižais monarhiskās Ķīnas pagātnes simbols. Jau pats tās vārds norāda uz noslēpumiem un intrigām, uz imperatoru grezno galma dzīvi ministru, konkubīņu un einuhu lokā, noslēgtībā no ārpasaules varenu mūru un vārtu aizsargā.
Šodien pa šiem vārtiem ierodas apmeklētāji, lai apbrīnotu ar kārniņu jumtiem segto celtņu labirinta, kuru rotā mitoloģiskas būtnes, apmērus, krāšņumu, eleganci un celtnieku izpildījumu. Tajā ir audienču zāles, paviljoni, marmora kāpnes un balustrādes, bronzas lauvas un vīraka dedzinātie traku, kā arī eleganti dārzi.
Brīnišķi proporcionālo, gaismas un gaisa pildīto ēku un pagalmu simetrija un harmonija kontrastē ar grezno, tumšo interjeru, atgādinot par pagātnes imperatoriem un viņu draudīgo spožumu. Kā teicis angļu rakstnieks Osberts Sitvels (1892-1969): „Un katrā zālē ar tās garajām, sarkanajām kolonnām, zelta griestiem un krāsainajām sienām šķiet iemājojam izkrāsota, zeltīta trīsuļojoša skaistuma gars, kāds piemīt pāva astes krāšņumam, kurā bargie Mandzuru imperatori turpina dzīvot un kustēties līdzīgi kā lapsene pārgatavā persikā.”
Tāpat kā smalki grieztās ķīniešu ziloņkaula kastes, kuras ietilpst cita citā, Aizliegtās pilsētas taisnstūris ir ietverts Impērijas pilsētā, kas savukārt iekļauta Ziemeļu jeb Iekšējā pilsētā, kura ir daļa no senās, mūriem iežogotās galvaspilsētas Pekinas.…
