Imersīvā pieredze un auras nozīmīgums mākslā

"Būtībā mākslas darbs vienmēr ir bijis reproducējams. Viss, ko cilvēki ir ir radījuši, citiem cilvēkiem ir atdarināms." Alternatīvi, mākslas darba tehniskais dublikāts ir kaut kas jauns, kas ar katru nākamo reprodukciju zaudē savu oriģinālo nozīmi un ideju. Benjamina labi pazīstamajā esejā auras trūkums kalpo par galveno izšķirošo noteikumu mākslas sabiedrībā, tomēr, ja to aplūkosim tuvāk, ir iespējams teikt, ka pat šodien daudziem mediju mākslas darbiem, tostarp fotogrāfijām, ir noslēpuma gaisotne. Benjamins identificēja, definēja un analizēja reālistiskus piemērus no dažādu izstāžu un muzeju eksponātiem, kas spilgti un tiešā veidā ilustrē grūtības, kas saistītas ar mākslas darbu oriģinalitāti, autentiskumu un jēdzieniem, kas saistīts ar mākslas darbu auras ideju; to nozīmīguma zudumu vai pieaugumu mūsdienu situācijā. Savukārt plašsaziņas līdzekļi mūsdienās dod mums pieeju jebkuram pasaules muzejam un mākslas darbam neierobežotā kapacitātē jebkurā diennakts laikā. Digitālie dublikāti paver mums iespēju aplūkot attēlus un vietnes, kurām mums parasti nebūtu pieejas. Skatoties uz modificētu attēlu, mēs varam apskatīt daudz ko tādu, kas nebūtu saskatāms ar neapbruņotu aci.
Vispirms Benjamins definē auras ideju, kas nav saistīta ar mākslas darba vai mākslīga priekšmeta „šeit un tagad”, tomēr attiecībā uz vienreizēju piedzīvojuma sajūtas radīšanu vides kontekstā, tai tāpat tiek dota pilnīgi individuāla, privāta un personiska nozīme katram cilvēkam atsevišķi. …