Imanuels Kants

Laika posmu no 17. gs. Beigām līdz Lielajai franču revolūcijai (1789) Eiropas vēsturē sauc par apgaismību. Vēsturnieki dažādi skaidro apgaismības veidošanās priekšnosacījumus: vieni uzskata, ka to sagatavoja filozofijas un dabas zinātņu attīstība 17. gs., citi to saista ar humānisma un reformācijas ideju izplatību un ietekmi uz sabiedrību un valsts politisko attīstību 16. un 17. gs. Pastāv arī viedoklis, ka apgaismības ideju ietekme uz sabiedrību bija ierobežota, jo apgaismības filozofu loks bija visai šaurs un viņu idejas – atšķirīgas. Apgaismība bija Eiropas intelektuālā kustība, kas pazīstama kā apgaismība sasniedza savu kulmināciju 18. gs. Apgaismības domātāji ticēja cilvēka saprāta visvarenībai un sociālajam progresam un nereti asi kritizēja sava laika sabiedrību. 1784. gadā, mēģinot definēt Apgaismību, Kants rakstīja par cilvēces novecošanos un nepieciešamību pašiem beidzot izmantot tik viegli iegūstamo brīvību.
Sabiedrības ideāls bija brīvs cilvēks, kurš bija patstāvīgs savos uz prāta apsvērumiem balstītos spriedumos un kurš kalpoja sabiedrības interesēm. Apgaismotāji pirmie formulēja cilvēktiesības:
1.Visi cilvēki ir vienlīdzīgi un brīvi neatkarīgi no viņu dzimšanas un piederības kārtai;…