Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:636492
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 16 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  20. gs. 60. – 70. gadu latviešu dzejas raksturojums    3
2.  Imanta Ziedoņa biogrāfija    4
3.  Imanta Ziedoņa daiļrades raksturojums    4
4.  Imanta Ziedoņa dzejoļu krājums „Caurvējš”    5
5.  Imanta Ziedoņa dzejoļu krājums „Kā svece deg"    6
6.  Māra čaklā biogrāfija    9
7.  Māra Čaklā daiļrades raksturojums    9
8.  Māra Čaklā dzejoļu krājums „Sastrēgumstunda”    10
9.  Māra Čaklā dzejoļu krājums „Lapas balss”    11
10.  Vizmas Belševicas biogrāfija    13
11.  Vizmas Belševicas daiļrades raksturojums    13
12.  Vizmas Belševicas dzejoļu krājums „Gadu gredzeni”    14
13.  Vizmas Belševicas dzejoļu krājums „Jūra deg ”    15
  Secinājumi    16
  Izmantotā literatūra    17
  Pielikums    18
Darba fragmentsAizvērt

50. gados aizsākās dzejas pārmaiņas, kas 60. gados izraisīja jaunus procesus, ko Guntis Berelis nodēvēja par „literatūras renesansi”. Proti, 60. gados izveidojās tā poētika, precīzāk, vairākas atšķirīgas poētikas, kas dominēja dzejas procesā līdz pat 80. gadu otrajai pusei.
Šajā laika posmā no 60. – 70. gadiem dzejnieki aizvien vairāk atklājās ar jauneklīgu trauksmi, emocionalitāti, individualitāti. Dzejas tēmu loks paplašinājās, proti, tika aktualizētas latviešu tautas likteņgaitas, vēsture, tradīcijas un kultūras vērtības. Dzejā ar vien vairāk šķietami vienkāršos ikdienišķos tēlos un to attieksmēs iznāca dziļi vispārināts tikumiskums un filozofisks saturs. Tātad, dzejas pamatmotīvs 60. gados izvirzās indivīds kā problēma, personības izpausmes saskarē ar pastāvošo vidi. Tas īpaši spilgti atklājas to dzejnieku darbos, kas paši ir veidojušies griezīgu konfliktu un sadursmju laikmetā, kuri sevī nav mantojuši organiskās pasaules harmoniju.
60. – 70. gadu dzejai bija arī ierobežojumi. Dzejnieks nedrīkstēja rakstīt par ko vien vēlas un kā vien vēlas, jo literatūras procesus koordinēja komunistiskās partijas centrālā komiteja, un tā noteica, ka nedrīkst pārvērtēt Lielā Tēvijas kara vēsturi, nedrīkst spriedelēt „par savas dzīves jēgu” un „laiku, kas vairs neatgriezīsies”, nedrīkst pakļauties subjektīvisma izpausmēm, nedrīkst rakstīt grūti uztveramus un maz saprotamus darbus. Tā laika dzejniekiem šie nosacījumi bija jāievēro, lai viņu darbi tiktu publicēti un parādīti plašākam sabiedrības lokam.
Rakstnieku paaudzei, kas literatūrā ienāca 20. gs. 50. gadu vidū un 60. gados pieder tādi izcili dzejnieki kā Imants Ziedonis, Māris Čaklais, Ojārs Vācietis, Imants Auziņš, Vizma Belševica, G. Priede, V. Lāms, Ē. Vilks u.c. V. Hausmanis ir teicis: ”Tā bija literātu paaudze, kas sāka runāt patiesību.”
Savā referātā es aplūkošu Imanta Ziedoņa, Māra Čaklā un Vizmas Belševicas dzeju, jo, manuprāt, šie trīs cilvēki ir visspilgtākie tā laika literāti. Šos dzejniekus mēs cienām un mīlam arī šodien, lasām viņu dzeju un nebeidzam jūsmot par to.…

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1129373
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties