Ilonas Leimanes darba "Vilkaču mantiniece" analīze

Romānā izmantotā valoda
Romāns ieskanas gan senā valodiskā ietērpā, gan pārdomātos, lakoniski konkrētos un spraigos teikumos, valoda valdzina ar seno laiku burvības tēlojumu.
I. Leimanes spilgtās raksturotājspējas un krāšņā, senvārdiem bagātā valoda romānu no vienkāršas melodrāmas pārvērš par teiku ar akcentu uz vispārcilvēciskām vērtībām.
Rakstnieces prasme zīmēt vārdiski bija pārliecinoša.
Rakstniece arī ir izmantojusi neparastus mākslinieiskos izteiksmes līdzekļus -
salīdzinājumus, frazeoloģismus, epitetus, kas paspilgtina dabas aprakstus un piešķir
romānam bagātīgu valodas plūsmu: !
“Krēslainajās pazarēs, gredzenos savijušās, augušas papardes.
Sīkas un robainas ēnas kritušas gar koku stumbriem un vilkušās pa zemi kā izbadējušas irbes.”…