Repina - mākslinieka - daiļrade veidojās, iedzimtam talantam saplūstot kopā ar dziļo īstenības izpratni un bērnišķīgi sajūsmināto pasaules uztveri.
Iļjas bērnība un jaunība pagāja Ukrainā, kur viņš piedzima nometināta karavīra ģimenē. Tēvs Jefims bija kavalēristu pulka sagādnieks, tādēļ bieži brauca komandējumos, visas rūpes par četriem bērniem uzticot mātei. Iļja bija ļoti zinātkārs, taču mācīties skolā viņam neizdevās: lasīt iemācīja lauku ķesteris, bet aritmētiku - diakons.
Septiņus gadus vecais zēns, saņēmis krāsu komplektu, ar tādu aizrautību un neatlaidību zīmēja, ka sāka asiņot deguns. Visi kaimiņi pareģoja, ka puika neizdzīvos, bet viņš izveseļojās un atgriezās pie krāsām, lai no tām vairs nešķirtos.
Dažus mēnešus nomācījies topogrāfu korpusā, 1858. gadā viņš kļuva par mākslinieka - ikonu gleznotāja I. Bunakova mācekli. Ātri apguvis zīmēšanas sarežģīto tehniku, Iļja, ikonas radīdams, deva vaļu savai iztēlei. Priesteriem viņa spilgtās krāsas patika. Īpaši izdevusies bija „Marija Magdalēna”. Degošie stari un cietējas saraudātās acis ticīgos ļoti iespaidoja. Jaunais mākslinieks saņēma daudz pasūtījumu baznīcu izrotāšanā un pilsētnieku portretu izgatavošanā. Deviņpadsmit gadu vecumā savā pilsētiņā - Čugujevā - viņš bija atzīts meistars.
1863. gadā, saņēmis nopelnītos simts rubļus, Iļja devās uz Sanktpēterburgas akadēmiju. Taču provinciālā gleznotāja pieredze bija nepietiekoša, lai iestātos akadēmijā. Paklausīdams arhitekta un mākslinieka Petrova padomam, jaunais Repins iestājās biržas zīmēšanas skolas vakara nodaļā. Dienā viņš pilsētā meklēja iespējas nopelnīt, bet vakaros apguva viņam nepieciešamo zīmēt māku. Saņēmis kursu augstāko atzīmi, viņš nolika iestājeksāmenus akadēmijā, un 1864. gadā tika pieņemts kā brīvklausītājs.
Lai samaksātu divdesmit piecus rubļus par pirmo mācību gadu, viņš devās ar lūgumu pie mecenāta ģenerāļa Prjaņišņikova. Tas vajadzīgo summu samaksāja.
Repins savā jaunības degsmē sāka apgūt jaunrades ābeci, taču viņam trūka vispārējās izglītības. Sākās vēstures, literatūras, anatomijas, matemātikas, fizikas un ķīmijas apguve. Iļja pat domāja uz četriem gadiem pārstāt gleznot, lai panāktu zināšanās citur. Viņa mācību biedri - V. Poļenovs, M. Antokoļskis, A. Ševcovs un N. Muraško - no šī nodoma atrunāja un centās palīdzēt, meklējot pasūtījumus portretiem, lai Iļja varētu iztikt.
Pārvarējis visas grūtības, Iļja Repins jau pēc gada un astoņiem mēnešiem saņēma Mazo zelta medaļu par skici Debesu eņģelis iznīcina ēģiptiešu pirmdzimtos" (1865. g.). Medaļa Iļjam bija ne tikai viņa panākumu atzinība, bet arī iespēja atbrīvoties no pakļauto kārtas, nesaņemt miesas sodus, iegūt mākslinieka statusu un neapmaksāt mācības.
…
