IEVADS
Jēdzienu ilgtspējīga attīstība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai definēšanā izmantotas divas pieejas: komponentu un integrētā pieeja, kas ietekmē šo jēdzienu vēsturisko attīstību un tendences izglītībā. Ilgtspējīga kā pedagoģiska kategorija ir atbilde uz cilvēka aktivitāšu neatbilstību koevolūcijas nosacījumiem un vajadzība izvērtēt cilvēka apziņas un darbības intensitātes atbilstību. Ilgtspējīgas attīstības kontekstā izglītība palīdz sasniegt ekoloģiskās un ētiskās apziņas attīstību, vērtību un uzvedības maiņu, kā arī aktivizē sabiedrības līdzdalību lēmuma pieņemšanas procesā. Ilgtspējīgas princips ir problēmjautājumu nākotnes risinājumu plānošana un īstenošana, ievērojot pagātnes pieredzes un sociālā, ekonomiskā un vides kontekstu mijiedarbību.1
Mūsu nākotnes redzējums ir redzējums par Baltijas jūras reģionu, kurā ir tādas kopīgas vērtības kā solidaritāte, vienlīdzība, savstarpēja cieņa starp cilvēkiem, valstīm un paaudzēm. Tas ir reģions, kuru raksturo ilgtspējīga attīstība, arī ekonomiskā vitalitāte, tiesiskums, sociālā kohēzija, lai tiktu ievērotas šīs paaudzes vajadzības, negatīvi neietekmējot nākamo paaudžu spēju rīkoties atbilstoši savām vajadzībām.2
Papildus tam, ka izglītība ir viena no cilvēktiesībām, tā ir arī priekšnoteikums ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai un svarīgs labas pārvaldības, kompetentas lēmumu pieņemšanas un demokrātijas sekmēšanas līdzeklis. Tāpēc izglītība ilgtspējīgai attīstībai var palīdzēt īstenot mūsu redzējumu praksē. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai attīsta un nostiprina indivīdu, grupu, kopienu, organizāciju un valstu spēju pieņemt lēmumus un izdarīt izvēli par labu ilgtspējīgai attīstībai. Tā var veicināt cilvēku uzskatu maiņu un šādi dot viņiem iespēju padarīt pasauli drošāku, veselīgāku un turīgāku, tādejādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai var nodrošināt kritisku domāšanu, lielāku informētību un iespēju paplašināšanu, lai varētu izpētīt jaunus redzējumus un koncepcijas un izstrādāt jaunas metodes un līdzekļus.3
…
