Pagājušā gadsimta radītais termins “ilgtspēja” ir radikāli mainījis cilvēku uzskatus par to, kā katrai no nozarēm mūsdienās būtu nepieciešams turpināt pastāvēt, vienlaicīgi sniedzot labumu sabiedrībai, videi un ekonomikai un atstāt attīstības spējas mantojumu arī nākamajām paaudzēm. Ideja par ilgtspēju ir radusies brīdī, kad cilvēks ir apzinājies, kādas negatīvi ietekmējošas sekas tas ir atstājis ne tikai dabai, bet arī cilvēkiem. It īpaši šī tēma ir cieši saistīta ar tūrismu jeb precīzāk masu tūrisma izraisītajām sekām, no kā visvairāk cieš piekrastes un ūdens ekosistēmas. Tik pat lielu postu nodara arī ēdināšanas sfēra. Diemžēl tā kā tēma par ilgtspēju vēl nav skaidri izpētīta un līdz galam izprasta, tad rodas dažādas neskaidrības arī zinātnieku starpā par to, kāds ir konkrētais cilvēces rīcības plāns, lai glābtu pasauli un jautājums ir, vai tas ir vajadzīgs un vai mēs šīs labvēlīgās pārmaiņas piedzīvosim?
Tā pat kā visu citu uzņēmumu, arī ēdināšanas nozares speciālistiem ir grūtības izprast samērā nesen ilgtspējas attīstības asociāciju izsniegtos kritērijus, pēc kuriem vadoties, uzņēmums spēs pilnveidot savu ilgtspēju visās no 3 dimensijām, kur galvenais guvums, no biznesa puses, ir ietaupīt naudas līdzekļus.…