Tik daudzi Latvijas iedzīvotāji pēdējā laikā iegādājas nekustamos īpašumus. Tas viss liecina, ka pieaudzis vispārējās labklājības līmenis, bet vai tiešām ar pašu resursiem pietiek, lai veiktu tik liela apjoma pirkumus? Protams, ka nē. Par ļoti atzītu papildus nepieciešamo līdzekļu piesaistīšanas veidu ir kļuvusi kredītu ņemšana. Tas nozīmē, ka ļoti liela Latvijas iedzīvotāju daļa ir uzņēmušies kredītsaistības – pienākumu atmaksāt aizņemtos naudas līdzekļus plus vēl par kredītu maksājamie procenti.
Kas ir izraisījis kredītu ņemšanas tik lielo popularitāti? Vai kredītprocentu atmaksāšana vairs nav biedējoša un ceļu aizšķērsojoša daudziem iedzīvotājiem, kā tas bijis agrāk? Izrādās, ka nē. Kaut kas šajā jomā ir būtiski mainījies, jo arvien vairāk un vairāk iedzīvotāju izvēlas dzīvot uz kredīta. Vai tas ir kļuvis izdevīgi? Ja tā, tad kāpēc? Kas izraisījis to, ka kredīti kļuvuši pieejami gandrīz visiem?
Izrādās, ka banku sniegto pakalpojumu apjoms gadu laikā ir krietni pieaudzis, kā arī jūtami pieaugusi pašu banku radītā savstarpējā konkurence. Tas viss izraisījis pakalpojumu klāsta paplašināšanos un sniegto pakalpojumu cenu pazemināšanos, lai piesaistītu klientus. Tā rezultātā banku pakalpojumi klientiem ir kļuvuši daudz pieejamāki un izdevīgāki un tādēļ daudziem iedzīvotājiem vairs nav šķērslis paņemt kredītu un iegādāties nekustamo īpašumu, kam pašiem naudas varbūt nepietiktu. Tas viss izraisījis pieaugošu būvniecību visā Latvijā, jo naudas līdzekļu piesaiste vairs nav šķērslis.
Tas izraisīja interesi un tika nolemts izpētīt ilgtermiņa kredīt- un depozītprocentu dinamiku Latvijā pēdējo gadu laikā, kas parādītu, kādas būtiskas izmaiņas notikušas šajā jomā un kāpēc iedzīvotāji tik ļoti interesējas par kredītiem, jo mājokļu iegāde un būve ir ļoti aktuāla tēma ikvienam, kas domā par savu nākotni. Kas noticis ar šīm procentu likmēm un kurā laika periodā? Tas ir jānoskaidro, izpētot procentu likmju dinamiku Latvijā pēdējo gadu laikā.
Kādas šim procesam ir nākotnes prognozes? Vai procentu likmes turpinās samazināties? Kā būs ar banku peļņu? Tā pieaugs vai kļūs mazāka? Par to finanšu tirgus analītiķiem un citiem finansu jomā strādājošiem speciālistiem ir dažādi viedokļi, brīžiem pat ļoti atšķirīgi. Bet to, kas notiks nākotnē, redzēsim mēs paši, jo neviena prognoze nevar būt simt procentīgi ticama un pareiza. Kam ticēt izvēlamie mēs paši, vai finansu speciālistiem, vai paši savai intuīcijai.
Līdzīgi tam, kā pastāv parasto preču tirgus, tā pastāv arī naudas tirgus. Nauda tirgus sistēmā ir prece un tai ir cena, ko sauc par procentu likmi. Tie, kas naudu aizņemas, ir gatavi maksāt procentus par svešas naudas lietošanu. Procentu likmes ir atkarīgas no kredītu pieprasījuma un piedāvājuma. Banku un citu finanšu starpnieku galvenā funkcija – būt starpniekiem starp naudas uzkrājējiem un aizņēmējiem un līdz ar to nodrošināt naudas nepārtrauktu kustību. Par šādas funkcijas veikšanu tā saņem peļņu. Bankas saņem peļņu tāpēc, ka par aizdevuma izsniegšanu tās prasa lielāku samaksu nekā maksā naudas noguldītājiem, tas nozīmē, ka depozītprocentu un kredītprocentu starpība ir bankas peļņa.…