Ikšķile mūsdienās
Jau minēju, ka 1.Pasaules kara laikā Ikšķiles baznīca bija manāmi cietusi, jo iepretim Ikšķilei, Daugavas otrajā pusē atrodas Nāves sala (patiesībā pussala), par kuru kā zināms 1.Pasaules kara laikā norisinājās sīvas cīņas un 1916.gadā Ikšķiles baznīcu sagrāva vācu artilērija, bet pils nebija jau 17.gs. 2. Pasaules kara laikā Ikšķiles tuvumā notika vācu un krievu tanku cīņa, kuras laikā cieta arī baznīcas drupas, bet padomju laikos baznīcas akmeņus izmantoja ēku pamatu būvniecība. [1; 2010.11.11]
1970jos gados sakarā ar to, ka tika plānots celt Rīgas HES norisinājās intensīvi pētījumi. Tajos piedalījās G.Jansons, I.Stukmanis, T.Ciparsons, R.Malvess, A.Jansons un J. Graudonis. Baznīcas drupas „iekonservēja” tika uzlikts jumts, bet pašu salu paaugstināja un nostiprināja. Mūsdienās apciemot Ikšķiles baznīcu nebūt nav tik vienkārši, jo līdz ar Rīgas HES izbūvi liela daļa salas, piemēram, muiža un pils paliekas tagad atrodas zem ūdens, kaut arī pirms HES būvniecības baznīca un pils atradās pašā Daugavas labajā krastā. Izveidojušos salu nosauca par Sv. Meinharta salu, kas spilgti norāda uz šīs salas vēsturiskumu, bet kad 1993.gadā Latvijā viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II, tad 8. Septembrī bīskaps Meinards oficiāli tika atzīts pirmo Livonijas apustuli, bīskapu un svēto. Mūsdienās Meinarda vārds kļūst arvien populārāks. Akcentējot Meinarda darbu latviešu cilšu kristianizācijas procesā.
…