Makroekonomikā tiek apskatītas individuālās lēmumu pieņemšanas vienības – uzņēmumi, mājsaimniecības.
Makroekonomika ietver dažādus nacionālās ekonomiskās attīstības aspektus, tā pēta nacionālo ekonomiku kopumā, nacionālā kopprodukta ražošanas problēmas, vispārējo cenu līmeni, nevis individuālo preču ražošanu un to cenas. Makroekonomikā tiek analizētas vispārējās nodarbinātības problēmas, nevis darba vajadzības kādā atsevišķā nozarē.
Mikroekonomikā cenas ir elastīgs mehānisms, kas atspoguļo un regulē attiecību starp pieprasīto un piedāvāto preču daudzumu. Makroekonomikā ir jāievēro, ka ekonomikas svarīgākās cenas, piemēram, algu likmes vai darba cena bieži ir neelastīgas, kas ne vienmēr atspoguļo līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu. Ir augsta bezdarba periodi, kad darba piedāvājums tiecās pārsniegt darba pieprasījumu. Atsevišķos laika posmos algu izmaiņas nenotiek pietiekami ātri, lai līdzsvarotu darba piedāvājuma un pieprasījuma daudzumu.
Makroekonomika izskaidro ekonomisko situāciju, bet mikroekonomika veido makroekonomikas pamatu jeb bāzi [1, 37 lpp.].
…