Ikdiena Vācijā pēc Antonija Bīvora grāmatas “Berlīnes krišana, 1945”

1944.gada nogalē uzlidojumu laikā strauji polarizējās viedokļi starp stingrā kursa piekritējiem un tiem, kuri bija jau noguruši no kara. Vairumam vāciešu patiesas šausmas iedvesa atentāta mēģinājums pret Hitleru 1944.gada 20.jūlijā. Daudzi tomēr vēl turpināja ticēt kaut kādiem brīnumiem, ko balstīja uz savas tautas pārākumu un vadoni Hitleru.
Lielākā daļa berlīniešu devās uz darbu, tos vadīja bailes no vientulības un pienākuma apziņa. Uz sagruvušo namu sienām bija piestiprinātas zīmītes uz kurām vecāki saviem dēliem bija uzrakstījuši savu jauno dzīves vietas adresi. Bet ārsti Berlīnē bija liels deficīts. Lielāk sadaļa bija aizsūtīti kalpot armijā. Vietējās ambulancēs un slimnīcās strādāja gandrīz tikai ārzemnieki. …