Ādolfs Hitlers (dzimis 1889. gada 20. aprīlī, miris 1945. gada 30. aprīlī) bija NSDAP un Vācijas Fīrers no 1933. līdz 1945. gadam. Viņš bija Vācijas kanclers, valdības galva, valsts galva un absolūts diktators.
Viņš bija aktīvs, harizmātisks un talantīgs orators, un viņu uzskata par vienu no visietekmīgākajiem cilvēkiem pasaules vēsturē. Viņa vadībā Vācija atguvās no sakāves 1.pasaules karā un samērā īsā laikā atjaunoja valsts ekonomiku un armiju, tādējādi kļūstot par vienu no varenākajām Eiropas valstīm.
Hitlera centieni izveidot Lielvāciju, anektējot Austriju, un iebrūkot Čehoslovākijā un Polijā, bija viens no Otrā pasaules kara izcelšanās iemesliem. Totālā kara taktikas izmantošana gan no ass valstu, gan sabiedroto puses noveda pie lielas Eiropas daļas iznīcināšanas. Hitlers tiek uzskatīts par atbildīgu par Vācijas rasu politiku, holokaustu, kā arī miljonu civiliedzīvotāju nāvi un piespiedu pārvietošanu. Lai gan viņš cerēja izveidot tūkstošgadu Reihu, savu dzīvi beidza, izdarot pašnāvību Berlīnes bunkurā. Ādolfs Hitlers ir dzimis 1889. gada 20. aprīlī Braunavā pie Innas - mazā pilsētiņā uz Austrijas un Vācijas robežas, kas tolaik ietilpa Austroungārijas valstī.
Skolas pirmajās klasēs Hitleram bija labas sekmes, taču tās pasliktinājās 6. klasē, kad viņš mācījās Lincas reālskolā. Pats Hitlers sapņoja kļūt par gleznotāju, taču viņa tēvs vēlējās, lai Ādolfs iet viņa pēdās un kļūst par ierēdni. 1903. gada 3. janvārī, 65 gadu vecumā Hitlera tēvs Aloizs Hitlers mirst. 16 gadu vecumā Hitlers pamet skolu un dodas uz Vīni ar mērķi kļūt par mākslas studentu.
1907. un 1908. gadā Hitleru divreiz neuzņem Vīnes Mākslas akadēmijā dēļ "talanta trūkuma", ko viņš smagi pārdzīvoja. Hitleram ieteica kļūt par arhitektu, jo viņam labi padevās arhitektoniskas skices un zīmējumi.
1913. gadā, 24 gadu vecumā, Hitlers atstāj Vīni un dodas uz Vāciju. Sākoties 1. pasaules karam viņš brīvprātīgi piesakās dienestam Vācijas armijā un tiek nosūtīts uz fronti, kurā viņš pilda ziņneša pienākumus frontē, aktīvi neiesaistoties karadarbībā. Viņš uzdienas līdz kaprāļa pakāpei (augstāku pakāpi viņš nevarēja saņemt pēc reglamenta, jo nebija Vācijas pilsonis) un par varonību kaujas laukā saņem Dzelzs krustu, kas ir Vācijas augstākais militārais apbalvojums. 1918. gadā viņš saindējas gāzu uzbrukuma laikā un kara beigas sagaida slimnīcā.…
