Ihara šodien atgriezies kā lielisks romānu rakstnieks. Daži japāņu kritiķi ierindo viņu kā otro aiz dāmas Murasaki. Viņa darbi rediģēti ar lielu rūpību, attiecināmi uz klasisko literatūru. Izpētītie virsraksti, liek iedziļināties uzsvērtajā struktūrā viņa stāstos, apslēptajā nozīmē, un to saikni ar tā laika sabiedrību. Pirmā novele The live of an amorous man, publicēta 1682. gadā. 1684. gadā kad viņš apžilbināja pasauli ar savu Sumiyoshi Shire veikumu, izpelnījies, ka to dēvē par „Divu tūkstošu dzejoļu meistaru.” 1682. gadā Saikaku prezentēja darbu prozā, izveidojot jaunu žanru – kōshoku mono - un mainīja Tokugawas literatūras virzienu.
Pirmais vārds virsrakstā – kōshoku, literāli nozīmē „mīlēt mīlēstību” norāda uz baudkāri, vai personu ar mīlas interesēm. Saikaku, iespējams nebija pirmais, kas izveidoja darbu tā nosaukumu sākot ar – kōshoku, agrākās grāmatas, (acīmredzot pornogrāfijas) izmantoja šo vārdu savos virsrakstos, kas tika ātri aizmirsti pēc Saikaiku grāmatu iznākšanas. Viņa laikā, mīlestības aprakstošie stāsti oficiāli un lieltirgotāju aprindās bija pazīstami kā kōshoko grāmatas, bet pēc viņa nāves tika ieviests jauns apzīmējums ukiyo zōshi. Ukiyo apzīmē pasaules prieku nepastāvību. Šis apzīmējums jau bijis zināms pēc kāda cita rakstnieka, bet Saikaku piešķīra šim apzīmējumam citu nozīmi. Šie divi termini kōshoku un ukiyo, sāk nozīmēt vienu un to pašu.
Kōshoku mono žanrs tiek raksturots kā žanrs, kurš sastāv no erotiskiem stāstiem izklaidējošai publikai. Tuvāk aplūkosim šādus viņa darbus – „Pieci stāsti, par piecām sievietēm, kas mīlēja mīlēties”(Kōshoku gonin onna) un „Iemīlējušās sievietes dzīve” (Kōshoku ichidai onna).
…