Igaunijas un Latvijas ģimeņu pabalstu sistēmu salīdzinošā analīze

Priekšlikumi un secinājumi
o Autors uzskata, ka nevar noliegt, ka demogrāfijas jomā būtiskas izmaiņas
Latvijā un Igaunijā ir iespējams panākt tieši ar ultimātiem, šajā gadījumā, pabalstu
palielināšanu.
o Lēmumu pieņēmējiem jāpārzina apdzīvotības izmaiņu procesi. Lauku
iedzīvotajiem ir jāsaņem atbalsts, kas palīdzētu ģimenēm pārcelties vai palikt uz
dzīvi laukos pašu saimniecībā. Tādējādi tiks nodrošināts pretsvars urbanizācijai.
o Valstsvīriem, amatpersonām un viedokļu līderiem vajadzētu kalpot par
labas ģimenes dzīves paraugu, un pozicionēt, ka kupla ģimene ir bagātība un
ģimenēm nav pamata uztraukties par bērniņa uzturēšanu pēc dzemdībām- nodrošinot
ar konkurētspējīgiem pabalsta rādītājiem Baltijā.
o Jebkura valsts funkcionēs + zīmē, ja finansējuma sadales mehānismi tiks
orientēti uz valsts un sabiedrības vajadzībām. Bāzes finansējumam jānodrošina
kvalitatīvas un ilgtspējīgas zinātniskās vides pastāvēšana, valsts pētījumu
programmām jārisina sabiedrībai aktuālās problēmas, bet fundamentālo un lietišķo
grantu programmai jāveicina zinātniskā ekselence un zināšanu pārnese uz
tautsaimniecību.
o Kā Latvijai, tā Igaunijai būtu jāpalielina zinātnes nacionālais publiskais
finansējums, lai izcilību un pienesumu tautsaimniecībai arī varētu atļauties,
neizslēdzot iespēju piesaistīt Junkera fonda finansējumu.…