2.3. Respondentu uztvertie mediju rāmējumi
Izmantojot trijos laikrakstos iegūtos populārākos mediju rāmējumus, vēlējos pārbaudīt, kā realitātē darbojas K.Mertena tēla teorija, kurā viņš uzsvēra, ka „mediji sabiedrībai piedāvā gatavus tēlus”, kā arī lielākoties sabiedrība notikumus uztver tā, kā mediji tos jau ir konstruējuši. Līdz ar to tika izmantota Č.Osguda semantiskā diferenciāļa metode (balstās uz antonīmu pāriem, kuri autores darbā tika iegūti, balstoties uz R.Entmana rāmējuma teoriju un K.Šveras rāmējuma tipoloģiju). Ar semantiskā diferenciāļa metodes palīdzību ir iespējams uzzināt respondentu dažādās asociācijas attiecībā uz noteiktu objektu, tā ir iespēja grafiski izmērīt cilvēku attieksmes pret noteiktu objektu, kā arī iespēja izveidot un grafiski attēlot noteikta objekta tēlu. Semantiskā diferenciāļa metodē tiek veikta aptauja, šajā gadījumā 50 nejauši izvēlētu respondentu aptauja. Veidojot anketu respondentiem, tiek izmantota attieksmju skala, konkrēti, Osgoda semantisko atšķirību skala, kura pēta subjektīvu dimensiju nozīmi, piedāvājot izvēlēties atbilžu variantus starp diviem pretējiem īpašības vārdiem. Igaunijas tēls tiek noskaidrots no publikāciju satura analīzes, kas tiek veikta pēc kontentanalīzes metodes, tādejādi noskaidrojot populārākos mediju rāmējumus. Izveidojot rezultātu apkopojumu - polaritāšu profilu - (skat.5.att.), tiek noteikti un analizēti 50 nejauši izvēlētu respondentu uztvertie mediju rāmējumi par Igaunijas tēlu eiro ieviešanas kontekstā. Atzīmes norāda uz respondentu pausto attieksmi attiecībā uz mediju piedāvātajiem Igaunijas raksturojumiem.
Apkopojot anketas rezultātus, secinu, ka lielākoties respondenti ir uztvēruši Igaunijas eiro ieviešanas notikumu tā, kā to konstruējuši mediji. …