Senākie Igaunijas iedzīvotāji
Pirmie cilvēki mūdienu Igaunijas teritorijā varēja apmesties tikai pēc leduslaikmeta beigām. Ledājs no Baltijas valstu teritorijas sāka atkāpties aptuveni pirms 14000 gadu, un Igaunijas teritorija atbrīvojās no tā tikai IX gadu tūkstotī p. m. ē. Tādēļ Igaunijā pirmie cilvēki – ziemeļbriežu mednieki ieceļoja daudz vēlāk nekā pārējās Baltijas valstīs, kur pirmo cilvēku apmetnes datējamas ar senāko akmens laikmetu-paleolītu.
Senākā mūsdienās zināmā cilvēku apmetne Igaunijā ir Pulli apmetne Pernu upes lejtecē. Šī apmetne bijusi apdzīvota VIII gadu tūkstoša p. m. ē. vidū un attiecināma uz vidējo akmens laikmetu- mezolītu. Šie cilvēki piederēja pie tā saucamās Kundas kultūras, kas savu apzīmējumu guvusi pēc atradumiem Kundas purvā Ziemeļigaunijā.
Neolītā jeb jaunākajā akmens laikmetā Igaunijas teritoriju apdzīvoja Narvas kultūras pārstāvji. Pastāv uzskats, ka Narvas kultūra veidojusies uz Kundas kultūras bāzes. Šo abu kultūru apbedījumos atrod galvenokārt eiropeīdās rases pārstāvjus, bet sastopami arī pārstāvji ar mongoloīdās rases iezīmēm. Arheologi uzskata, ka tie bijuši ienācēji no austrumiem.
Apmēram IV gadu tūkstotī p. m. ē. Igaunijas teritoriju sasniedza ķemmes- bedrīšu keramikas kultūras ciltis, kuras, kā uzskata zinātnieki, varētu būt bijušas kādas no agrīnajām somugru ciltīm, kuras šeit ienāca no Urālu kalnu novada un kurām bijusi liela nozīme igauņu tautas un it īpaši tās valodas atīstībā. Antropoloģiski šie iedzīvotāji piederēja pie tā saucamā protolapoīdā tipa, kas ir eiropeīdās un mongoloīdās rases sajaukums. Tā kā šīs kultūras pārstāvji bieži apmetās uz dzīvi Narvas kultūras apmetnēs, var uzskatīt , ka Igaunijā noticis savdabīgs asimilācijas process.
Tādējādi jāsecina, ka igauņu tautas veidošanās Igaunijas teritorijā ir aizsākusies pirms 5- 6 tūkstošiem gadu, un viņi ir viena no senākajām tautībām Eiropā.
Ap II gadu tūkstoti p. m. ē. Igauniju sasniedza auklas keramikas kultūras pārstāvji. Viņi tiek uzskatīti par senajiem indoeiropiešiem, kuri Baltijā ieceļoja no dienvidiem un bija vēlāko baltu tautu senči.
Auklas keramikas kultūras pārstāvji iepazīstināja somugrus ar zemkopību un lopkopību un būtiski ietekmēja vinu arējo izskatu, padarot to tuvāku eiropeīdajam tipam.Šajā laikā Baltijas somu valodās ieviesās atsevišķi vārdi, kas bija aizgūti no baltu valodām. Zemkopības un lopkopības ieviešanās iezīmēja pāreju no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību, taču jāatzīmē, ka vinlaikus liela nozīme saglabājās arī vecajām nozarēm- medniecībai un zvejai.
Šai laikā Igaunijas teritorijā parādās nocietinātas apmetnes, tas liecina par to, ka ir bijusi vajadzība aizstāvēties no svešinieku uzbrukumiem. Un, patiesi, Igaunija dažviet konstatējami šī laikmeta apbedījumi, kas pieder svešiniekiem- „velna laivas”. Tās ir veidojuši ieceļotāji no Skandināvijas, jo tāda paša veida apbedījumi lielā skaitā sastopami Gotlandes salā. Arī turpmākajos gadsimtos igauņiem bijuši cieši kontakti ar skadināviem- vikingiem. Ne velti laika posmu no 800.- 1050. gadam Ziemeļeiropā dēvē par „vikingu laikmetu”.
Igaunijas iedzīvotāji viduslaikos
M. ē. I gadu tūkstoša pirmajā pusē Baltijas zemēs saka veidoties savrupas nacionālas grupas, kuras sauca par etnosiem. Baltijas ziemeļu daļā dzīvoja Baltijas somu ciltis, bet dievidu daļā- baltu ciltis. Igaunijas teritoriju pamatā apdzīvoja igauņu ciltis.
…
