Vēsture.
Kopš aizvēstures Igauniju ir apdzīvojuši somugri. 1227.gadā Igaunijas teritoriju iekaroja Vācijas Zobenbrāļu ordenis un Dānija. Igauniju turpmāk pārvaldījušas vairākas ārvalstis, ieskaitot Dāniju, Zviedriju, Poliju, un, visbeidzot, Krieviju.
Imperiālajai Krievijai sabrūkot Oktobra Revolūcijā, Igaunija 1918.gada 24.februārī tika deklarēta par neatkarīgu republiku. 1940.gada jūnijā tā tika iekļauta Padomju Savienības sastāvā. Brīvību Igaunija atguva 1991.gada 20.augustā, Dziesmotās revolūcijas laikā, Padomju Savienībai sabrūkot. 20.augusts Igaunijā ir valsts brīvdiena.
Kopš pēdējie Krievijas kareivji pameta Igauniju 1994.gada 31.augustā, tā ir stiprinājusi ekonomiskās un politiskās saites ar Rietumeiropu un pārējo pasauli. 2004.gada 29.martā Igaunija kļuva par NATO locekli. Sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā tika sāktas 1998.gadā, Igaunija tajā iestājās 2004.gada 1.maijā.
Politika.
Igaunijā ir parlamentāra demokrātija, kuras prezidentu ievēl vienpalātas parlaments (vēlēšanas reizi piecos gados). Valdību veido premjerministrs, kuru ieceļ prezidents, un 14 ministri. Valdību apstiprina prezidents un parlaments.
Likumdošanas vara pieder vienpalātas parlamentam Riigikogu, kuru sastāda 101 deputāts. To ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Tiesu varas augstākais orgāns ir Riigikohus ar 17 tiesnešiem, kuru priekšsēdētāju izvirza prezidents, bet pēc tam apstiprina parlaments uz mūžu.
2. Igaunijas ekonomiskā aktivitāte.
2.1. Iekšzemes kopprodukts.
Lai arī Igaunijas ekonomiskās attīstības tempi pēdējos gados ir nedaudz zemāki kā citās Baltijas valstīs, pēc objektīviem mērogiem tie joprojām ir augsti. 2004.gadā Igaunijas iekšzemes kopprodukts pieauga par 6,2 % - straujāk kā 2003.gadā, kad IKP pieaugums bija 5,1 %. Neliels atslābums 2003.gadā uz iepriekšējo trīs gadu visai augstā vidējā IKP pieauguma fona ir saistāms ar iekšējiem un ārējiem faktoriem. Būdama maza un atvērta ekonomika, Igaunija lielā mērā ir atkarīga no eksporta (veido 80 % no Igaunijas IKP apjoma). Tādēļ 2002. – 2003.gadā novērotā pieprasījuma samazināšanās galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs (Skandināvija) nelabvēlīgi ietekmēja Igaunijas IKP pieaugumu. Tomēr 2004.gadā eksporta apjomi atkal strauji palielinājās, kas veicināja arī iekšējā pieprasījuma pieaugumu. …